scriba librarius

11.7.15 22:48
ak tā jūsu (mūsu, nuja, mūsu) galvaspilsēta, kur vīna upes tek siera krastos, kur visas tās muzīkas un ļauži. tas viss ir tik labi un skaisti, bet tik gurdinoši. vakar ij datoru, ij grāmatu atvēru, bet sapratu, ka atsevišķus burtus tā kā pazīstu, bet kopā sasaukt nejaudāju. tā nu vēru atkal visu ciet.
un šodien labi agri steidzu emigrēt šurp, kur salātlapas pland ap ķiršiem, nē, ķirši midžinās pār salātlapām, (šovakar gan nesatiktas) pa skrejceļiem vazājas plankumainas lapsas, bet glāzēs līst tīrs dziļurbuma ūdentiņš.
pa mežu paskrēju, ķiršus un salātlapas saēdos, ūdentiņu uzdzēru, un, ko tu neteiksi, burtus atkal kopā varu sasaukt. ļoti labi.
tagad sēdēs kādas dienas te, līdz atkal pārņems ilgas pēc vīna upēm siera krastos, muzīkām un cilvēkiem.
0 raksta ir doma