- 14.8.15 14:59
- vakar bija diena, kad es šo un to darīju pirmoreiz mūžā.
pirmoreiz mūžā tik ātri skrēju, bēgot no nikni rejoša sanbernāra, kas joņoja man pakaļ. nē, man nebija garaspēka/drosmes apstāties, kad pamanīju, ka tas lops niknā skatā un ar niknu balsi sāk auļot uz manu pusi, man likās, ka ātrums ir drošāka izvēle, jā. oooo, tas tik bij adrenalīns. ooo, bet skaidrs, ka to skrejceļu ilgāku laiku vairs nesaņemšos izmantot. ardievu, brīnišķais meža celiņ, ardievu, maigās priedes un brūklenāji, es atgriežos pie baļķvedējiem, tie vismaz nerej un neskrien pakaļ, zobus klabinādami.
un vēl es pirmoreiz mūžā zvanīju uz pašvaldības policiju, pirmoreiz rakstīju iesniegumu šim pašam iestādījumam, un pirmoreiz rakstīju uzsaukumu kaimiņiem, ko spraudu klāt pie autobusa pieturas nojumes.
ar to pašu būtu gana vienai dienai, vai ne?
bet vēl bija upe, kas bija silta kā vanna, un no tās nekādi nevarēja izkāpt, jo gaiss auksts un uzreiz izsit zoseni tā, ka jālien atpakaļ ūdenī.
un vēl bija kalevala, kas lietišķi un ar grupas vadītājas neapstrīdamajām tiesībām paziņoja, ka ir jāskatās zvaigznes, un ieradās, un mēs skatījāmies ar, vīna un siera pilnos vēderus pret debesīm pagriezušas. un spiedzām jo skaļi (kalevala skaļāk) pie katras astainās un skrienošās dzirksteles tur augšā.
vispār lieliski, lieliski, lieliski.
tikai tas rudens, kas gaisā, mazliet skumdina. - 27 rakstair doma
- 14.8.15 15:12
-
кафе запределье
Tas niknais sanbernārs bija pirmā rudens diena. :)
- Atbildēt
- 14.8.15 15:14
-
diemžēl nē :(
parasts neaudzināts un agresīvs lops, kam riebjas skrējēji. - Atbildēt
- 14.8.15 15:19
-
кафе запределье
ir tādi vāji (suņiem draudzīgi :D, tas ir- nekaitīgi, bet iedarbīgi) elektrošokeri.
- Atbildēt
- 14.8.15 15:20
-
kur tādus iegādājas un kā tādus lieto?
- Atbildēt
- 14.8.15 15:27
-
кафе запределье
Noteikti ir arī pie mums, jāpameklē. Es par tāda eksistenci uzzināju šovasar, kad vienu tādu konfiscēju no sīkā, kurš paciemojies pie vecvecākiem Krimā (tur tādus tirgo katrā saimniecības preču veikalā), kad viņš iešokēja manam lielajam, glupajam, no voljēra aizbēgušajam sunim pakaļā. Tāds no skata parasts melns lukturītis, bet ar iebūvētu elektrošoku. Tā tirkščošā skaņa, kad to ieslēdz ir tik pretīga, ka lielākā daļa suņu rauj vagu, tie, kas nebēg, bet liekās virsū, pieliek klāt- trzzzzz.
- Atbildēt
- 14.8.15 15:31
-
mņa, painteresēšos.
- Atbildēt
- 14.8.15 15:45
-
ja neskaita,ka mani interese, ka Tu to sanbernāru noskrēji jeb kura kokā uzkāpi :D
ar tiem šokeriem ir tā,ka - vai Tev pietiks reakcijas viņu nošokēt? es uz sitiena nevaru atrast diskusiju suņu forumā par pašaizsardzības līdzekļiem,bet tur beigu galā visādus šitos uzparikšus novērtēja ka nederīgus (gāzes, gaisenes, etc)
bet,piemēram, skatoties uz savu 27kg lidojošo killing machine, kad nesas pakaļ bumbiņai, es nezinu,ko iesāktu,ja tas būtu vērsts pret mani, jo mēs,cilvēki,pārsvarā esam vāji un tizli.
tā,ka ātri skriet un labi slēpties ir salīdzinoši drošs risinājums. - Atbildēt
- 14.8.15 15:49
-
noskrēju :)
bet manā labā darbojās vairāki faktori: celiņā, pa kuru mēs abi joņojām, griezās iekšā autobuss un mašīna, kas suņam nojauca ātrumu, plus - kādā brīdī viņš droši vien nosprieda, ka viņa teritorija ir beigusies.
un, jā, es arī šaubos par savu reakciju. ka nesanāk, ka parubos pati ar elektoršoku. mņa. - Atbildēt
- 14.8.15 15:53
-
man sensenos laikos tieši ar teritorijas beigšanos kā reiz noveicās- jo ripoju uz velo lejā no kalna pa smilšainu zemes ceļu, kājas aiz stūres sacēlusi, a aiz manis aurojošs kaukāzietis,
toreiz gan es biju pārliecinata,ka nostrādāja man brēkšana nebalsī
karma gan neguļ - tas pats suns no mugurpuses pielavīdamies sacaurumoja manai mātei kāju un roku tā,ka gaļas gabali vēlās ārā
par to reakciju es drīzāk domāju - vai tu ātrāk sašokētu, jeb viņš iekostos Tevis laipni pastieptajā roķelē - Atbildēt
- 14.8.15 16:00
-
vispār es gribētu tādu burvju nūjiņu, ar kuru nejaukos suņus (jaukos ne!) varētu pārvērst par kaķiem. vai par vāverēm. vai āpšiem. vai susļikiem. nu kaut kā tā.
- Atbildēt
- 14.8.15 16:04
-
saimniekus par trusīšiem. vai vistām.
- Atbildēt
- 14.8.15 18:06
-
jep, suni par kaķi un saimnieku blakus par vistu!
asinskāra gan tu esi. - Atbildēt
- 14.8.15 18:25
-
nu bet! šitādā briesmīgā pasaulē citādi nevar :)
bet vispār kaķi tak vistas parasti netrenkā. es tak šo neierosināju pārvērst par mazu, nevarīgu cālīti. - Atbildēt
- 14.8.15 17:10
-
Tev laikam nekad nav nācies saskarties ar psihu kaķi un asiņianajām sekām :D
- Atbildēt
- 14.8.15 18:23
-
man savulaik bija psihs kaķis, bet viņš plēsa manu māti, nevis mani :)
- Atbildēt
- 14.8.15 15:14
-
unpy
Jā, tos, kuri nespēj novaktēt savus asinssuņus, vajadzētu sodīt ne mazāk bargi kā par braukšanu dzērumā.
- Atbildēt
- 14.8.15 15:16
-
vot, vot.
apzinos, ka te (šitamajā vasarnīcu rajonā un tā apkaimē) visu šo laiku ir bijusi īsta paradīze, kur suņi ir labi audzināti vai aiz pietiekami augstām sētām. tad nu beidzot tāda rejošā darvaslāse uzradusies. mums šī bija jau otrā tikšanās. trešo negribu. fuj. - Atbildēt
- 14.8.15 16:02
-
adinkra
Tu laikam ātri skrien. Es drīzāk meklētu mietu un autoritatīvāko balss toni. Nu labi, ka aizbēgi.
- Atbildēt
- 14.8.15 18:27
-
kad lemurs ir nobijies, viņam nav autoritatīvas balss.
- Atbildēt
- 14.8.15 16:24
-
izskatās, ka tur saimnieki nav pie pilna prāta, jo panākt lai sanbernārs kļūst par asinssuni... ir jāmāk.
- Atbildēt
- 14.8.15 17:09
-
nemazarne.
pēdējos 20+ gados sanbernārs kā šķirne ir sačakarēts selekcijā- ne tikai vizuāli, tiecoties pēc lielākiem izmēriem,kas noved pie dažādām saslimšanām, bet arī tajā,ka līnijās ir iekšā agresija
man vienai družkai sb bija sapņu suns, bet viņa rakās,rakās, līdz atmeta ar roku, jo normāli sb vairs nevar dabūt - Atbildēt
- 14.8.15 18:00
-
mja, diez kas nav teļa izmēra bendes maiss. un kam tas viss bija vajadzīgs...
- Atbildēt
- 14.8.15 18:07
-
ņufaundlendi varētu vēl varbūt būt ok?
vismaz man vasarnīcas rajonā ir saimnieks, kuram nu jau 3. paaudze ar ņufu, vienmēr tas tāds cēls un mierīgs, uz garāmgājējiem arī rej maigi un pat neceļoties kājās. - Atbildēt
- 14.8.15 18:26
-
mums te kaimiņiem ir viens tāds: svešiem slinki uzrej basiņā. vienu divus rupjos bau, bau, bet arī tikai tad, ja nav slinkums muti vērt vaļā.
- Atbildēt
- 17.8.15 14:30
-
Tavs draugs A. ir sašutis, ka Bau bau var darīt vai gribēt darīt ko sliktu TEU!!!
Es raud par neredzētām zvaigznēm, bet nu man bija tādas jāvēro kāzās pie citu strīpaino (ti Zebrus) ezera. Gribam ar puik un mamm peldēties pie Teus, tas nekas, ka ūdens auksts. Zvanīšu par iespējām mini-vombatējumam kādā pēcpusdienā :) vari necelt, ja bail :) - Atbildēt