|
February 20th, 2013
11:20 am "Līdz sešu gadu vecumam bērna smadzenes neuzrāda alfa EEG frekvences - apzinātu smadzeņu darbību - kā dominējošu stāvokli. Citiem vārdiem sakot, pirmie seši bērna dzīves gadi tiek pavadīti hipnotiskā transā! Šajā laikā bērna uztvērumi par pasauli tiek tieši lejupielādēti zemapziņā bez jebkādas vērtēšanas un analītiskā, sevi apzināties spējīgā prāta filtriem, kurš vēl nav pilnībā izveidojies. Tātad fundamentālie priekšstati par dzīvi un mūsu lomu tajā tiek apgūti, kamēr vēl nespējam izvēlēties vai noraidīt šos uzskatus. Mēs vienkārši tiekam ieprogrammēti. ..kad attiecīgā informācija ir ieprogrammēta, tā neizbēgami ietekmēs 95% cilvēka uzvedības visu atlikušo mūžu.
Izmantot veselo saprātu, lai sarunātos ar zemapziņu un izmainītu to, ir tas pats, kas izmainīt kasetē iemainītu programmu, sarunājoties ar magnetofonu. Nevienā no šiem gadījumiem mehānismā nav tādas būtnes vai komponenta, kas jums atbildēs, veidojot dialogu."
(Spontānā evolūcija)
|
Comments:
Kam mums vispār izglītības sistēma, bērni skolā sāk iet tikai tad, kad visu jau iemācījušies.
Kur tu šo brīnišķīgo apcerējumu ar tik pārliecinoši pamatotajiem secinājumiem izlasīji?
Avots norādīts. (Klāt bija grafika ar EEG mērījumiem dažādos vecumposmos.) Skolā mācoties, bērni taču apgūst faktus (apziņas funkcija - vākt faktus un glabāt) nevis bāzes reakcijas uz pasauli (zemapziņas joma).
Es realitātē redzu, cik ļoti atšķiras bērni, kurus kopš dzimšanas "audzinājis" visu dienu ieslēgts televizors, un tie, kuri auguši, sarunājoties ar vecākiem.
| From: | nxn |
Date: | February 20th, 2013 - 11:48 am |
---|
| | | (Link) |
|
man vispr bija šoks, varbūt offt., bet es izlasīju vienā ne tik vecā grāmatā vācu bērnu ārstu pētījumu, ka 37% (!!!!!) bērnu līdz 5 gadu vecumam NEKAD un NEVIENS nav lasījis priekšā!!!! es nesaprotu, kur un kā tie bērni vispār leksiku dabū iekšā!!
ai, tas vēl tematiski sasaucas ar to, ka ģimenes locekļi viens ar otru vispār runā vidēji tikai kādas 15 minūtes dienā...
Hmm, ar mani vecāki laikam ne tā runāja. Es tiešām nesaprotu, kā ar "bērni, kas cauru dienu lūr televizorā, ļoti atšķiŗas no tiem, ar kuŗiem vecāki sarunājas" var pamatot to, ka "95% (kāpēc tieši 95? Kāpēc ne 96% vai 97%?) procentu uzvedības visu atlikuso mūžu ietekmē tas, ko ieprogrammēja līdz sešu gadu vecumam."
Turklāt mani skolā centās audzināt par krietnu, apzinīgu un kārtīgu pilsoni, un fakti bija tikai tā, veids, kā to iemācīties. Katrā ziņā man ļoti centās ieaudzināt kādu noteiktu uzvedību. Bet velti, velti, izrādās.
Un kas seko tālāk? Paziņojam, mani ne tā audzināja, un viss, ko es varu darīt?
Klau, grāmatā ir 420 lappuses, es esmu tikusi līdz septiņdesmit otrajai. Ar tagu "guru" savā žurnālā piefiksēju to, ko pati gribu atcerēties un vajadzības gadījumā pārdomāt lietišķos nolūkos. Minētajā grāmatā ir numurētas atsauces uz literatūru, kurā rodams dziļāks pamatojums, "kāpēc, kur, kas". Grāmatas beigās minētas metodes, kas ļauj pārprogrammēt zemapziņu. Hipnotiskā stāvoklī iedvesta info ir labojama nevis ar apziņas palīdzību, bet ar metodēm, kas ļauj piekļūt zemapziņai (ar ko saslimi, ar to ārstējies). Vai tu gribi ieslīgt dziļā disputā? Es ne, man jāstrādā.
Nuja, man arī jāstrādā. Vienkārši man pagrūti ignorēt koši degošas bulšita detektora lampiņas, tāpēc atkal uzrāvos. Neņemiet vērā.
starp citu, šito grāmatu lasot, es tieši par tevi iedomājos kā visnotaļ neparastu un sakarīgu piemēru, kā vajadzētu izturēties pret mazu bērnu atvērto zemapziņu :)
norādītajā linkā man patlaban nav laika ielīst, bet diemžēl visu nepilngadības periodu parasti turpinās tās pašas ietekmes, kas agrīnajā bērnībā (ģimenes šabloni), tā ka varētu būt pagrūti iztīrīt to zemapziņu, ja tajā brutāli tiek stūķēts viss tas pats.
nubeidz, no 6 gadiem sākas Ļaunā Izglītības Sistēma un vispār reizēm jābrīnās, kā mēs visi neesam kļuvuši par trakojošiem psihopātiem. (Šajā jomā neviens nepārspēj Dariana Līdera "What is Madness", kas ļaus katram sevi cienošam ļaudim sev diagnosticēt ūdeni ceļgalā un lepoties ar to.)
/ja nopietni, tad man šķiet, ka cīņā starp bērna smadzenēm un vecāku tupumu bērna smadzenes uzvar vienā setā.
Nu, apdomājot, kas manī nogulsnējies pirmajos sešos gados, es nemaz nebrīnos, ka man nav bijuši nekādi aktīvi centieni izveidot ģimeni (būtu jāpatīra tas zemapziņas priekšstats, ka ģimene - tā noteikti nav vieta, kur gūt mieru, atbalstu un prieku). Ej nu pacīnies pret to, ja tu esi sīkais...
nu a es atkal savus trīs bērnus pamatoju ar "mani pirmie seši gadi bija tādi, ka es izmantoju katru iespēju uztaisīt kādam laimīgāku bērnību". T.i., ar līdzīgiem ievades datiem var dabūt radikāli atšķirīgu rezultātu. Viens bārenis kļūst par masu slepkavu, cits par betmenu. Ar audzināšanu, kādu dabūjis Šimkus, var uzaudzināt arī klīnisku neirotiķi. /pēdējais tāds nezinātnisks piemērs, protams
tas, protams, nenozīmē, ka ir vienalga, vai tu vakarā pastāsti bērnam pasaciņu vai piedzeries un nodauzi viņu zili melnu; es vairāk cīnos ar salmu vīru vārdā "es neko nevaru darīt, man bija nelaimīga bērnība"
nuja, nuja. Jāņem ciet kāda no piedāvātajām zemapziņas tīrīšanas metodēm un jāpastrādā vairāk :)
un vispār bērniem tādus pašsakārtošanās paņēmienus vajadzētu labi agri jau skolā apgūt.
tāpec jau man būtu ļoti interesanti redzēt, kas sanaks no tā bērna, kuru man trīsgadīgu iesmērēja audzināšanai... kad būs ticis pāri pubertātei gribu viņu satikt un pavērot, kāds vājprats tur veļas ārā ;o) |
|