Ne pirmā klizma ar mūsu tagadējo hostinga kantori, bet diezgan bēdīga situācija. Sākās viss ar to, ka viens serveris iedomājās krist panikā ik pa laikam. Ne kerneļa panikā, bet tajā, pirms kura viņš cītīgi paziņo, ka ir dazzled and confused but trying to continue. Sadomājos, ka atkal (ne pirmā reize) mātesplate jokus strādā.

Aizdevos turp (uz datucentra serveru telpu) un pieleca. Vienā tās (telpas) galā temperatūra ir kā Taškentā - ap četrdesmit. Kamēr serverim nav ko darīt, jamais turās un cieš klusu. Kad sāk arhivēt lielākus failus (lai pārkopētu uz replacement kasti), atkal sāk sūdzēties par mulsumu un pēc kādiem pārsimts šādiem paziņojumiem ieiet sevī...

Kamēr kaste aizņemta ar kopēšanu (starp restartiem), pētīju temperatūras iemeslu (ja neskaita līku kondišku). Izskatās, ka tur ir viens riktīgi overhītojies dzelzis blakus statnē. Paprovējot tam pieskarties ar roku, sajūtas bija uz grādiem etaki 60-70.

Un ja nu kāds no tiem visiem tur esošajiem uzpariktiem izdomā pārkarst un pasvilt, tad auzas būs nevājas. Pagaidām sagurusī kaste ir samainīta pret mazliet izturīgāku, kā arī vēl nav atbildes no pašiem hostētājiem par klapatu iemeslu un novēršanas termiņiem, bet sirdsmiers un naktsmiers man tuvākajam laikam ir laupīts.

Savickis atkal par savu. Tā vietā, lai pieetu lietām no pareizā gala, viņš izmanto iespēju, lai šautu ar mēdiju uzmanības lielgabaliem pa novecojušas informācijas skudrām. Varbūt viņam pietrūkst kompetences citos jautājumos? Veču, nomainiet savu atvērtā koda bļauri-advokātu uz jēdzīgu cilvēku. Šādi jūs tikai diskreditēsiet sevi...

Esošajā situācijā programmatūras izvēles iespējas ierobežo atvērto tehnisko standartu neesamība. Pašlaik valsts elektroniskās informācijas apritē dominē "Microsoft Office" slēgtie un patentētie datņu formāti, kas pārējiem dalībniekiem uzspiež šī konkrētā ražotāja programmatūru. Šiem slēgtajiem formātiem nav atvērtas tehniskās specifikācijas, kas nozīmē, ka tie pilnvērtīgi ir savietojami tikai ar konkrētā ražotāja programmatūru. Tas, savukārt, citiem tirgus dalībniekiem liedz vienlīdzīgas iespējas ienākt tirgū, kā tas ir arī "OpenOffice.org" gadījumā.

Jaunais XML formāts. Check. Vecais binārais formāts. Also check. Un tos visus ij rakstīt, ij lasīt prot jebkura sevi cienoša attiecīgās kategorijas aplikācija... Ja ir principiāls riebums pret MS, tad tā arī raksti, nevis meklē mākslīgus aizbildinājumus. Ja ir principiāls riebums pret aizvērtā koda aplikācijām, tad tā arī raksti - par tās mīnusiem un atvērtā koda plusiem.

Vēl neesmu gana nomierinājies, lai uzrakstītu nosvērtu poustu lācī (ir arī nozīmīgs rīsērčs vēl jāpaveic). Tāpēc diršu te.

Viss sākās ar to, ka cilvēks nezin. Nezin to, ka XLS failu var atvērt principā ar jebkuru (arī atvērtā koda) programmatūru. Nerunāsim nemaz par gūgles dokiem vai zoho vai analogiem...

Es nenoliedzu to, ka valstī tiek izsaimniekota nauda. Tas, tiesa, notiek ne tikai IT jomā. Bet es nevēlos ticēt tam (bez konkrēta autoritatīva pētījuma), ka oupensōrss gala rezultātā (ieskaitot ieviešanu [ok, tas ir visam], apmācību [ir nepieciešama būtiska], uzturēšanu [nekas neuzturās pats no sevis] un integrāciju ar jau esošajiem risinājumiem [visbūtiskākais]) būs stipri lētāks ilgtermiņā, nekā tas būtu tas pats maikrosofts gadījumā, ja nauda tiktu tērēta tieši tik, cik vajag un tieši tam, kam vajag...

Galu galā, no tiem atsevišķajiem brēcējiem kāds ir aizgājis pie konkrētiem cilvēkiem ar konkrētu plānu, izmaksām un visu pārējo? Protams, ka ir pretestība, jo всё уже давно схвачено. Bet kāds ir provējis? Nu tā - lielos vilcienos. Vai arī visi brēc par bezcerību (jau kuro gadu) un apvaino visus lobēšanā?

Pie kam, esmu par 200% pārliecināts, ka oupensōrsa uzvaras gājiena rezultātā uzrastos ne viens vien kantoris, kas prasītu aherenno naudu (iespējams - par knipucīti mazāku, bet aizvien aherennu) par visas šīs saimniecības izveidi, uzturēšanu, utt. Tas, ka pats softs ir bez maksas, nenozīmē, ka saistītās izmaksas ir nulle vai mazākas. Ja ir nauda, tās gribētāji vienmēr atradīsies.

Kakosisti springst, nabadziņi - USB sūdasūds, kurš padara MacOS X gandrīz vai brīvi uzinstalējamu. Principā, var redzēt to vienu, par ko parasti kliedz tauta - tādas pašas veiktspējas pīslis maksās tik pat! A vot ne sūda. Pat, ja to pīsli, kuru jamais tur mēra, liktu kopā bodē un mūsdienās ar visiem apgreidiem, jamais izmaksātu 2x lētāk nekā 2x lēnākais macpro... :)

Principā tā jau ir. Es līdz šim biju laiku pa laikam iedomājies iepirkt maku. Nu, patīk man. Bet, šķiet, to nedarīšu. Baisais overpraiss. Man jau vairāk tīk tā opsistēma, nevis pats maks. Un par tiesībām lietot feinu osu pārmaksāt par hārdvāri - nunē.

Lai arī aifounu, šķiet, paņemšu.

Bļā, aiks. Tu esi kruts. Tikko močīji komunistus un tagad sāksi močīt kapitālistus.

Mēles mēļo, ka Korsietis varētu novērtēt, jopcik. Šis tas pat no VHS kasetēm digitalizēts. Lielu daļu no tā jūtūbē vairs neatrast. Šit, atminos šo to pat no Varavīksnes laikiem, kad bračka ar VHS kasetēm nāca mājās (iespējams, ka no Lapinska) ar visādiem krutiem klipiem. 80's Music Videos. Mans feivorīts no selektīvajiem klikšķiem ir XTC - Dear God.

P.S. Protams, ka Žorža partneri iekš Genovevas nekas nepārspēs.

Tā kā bilde nu ne pavisam nav droša, lai to skatītos darbā vai ģimenes lokā, tad paliku zem kata. Animēts porns, kur vienā brīdī pieslēdzas un tiek aizdzīts izbrīnīts mājdzīvnieks. Not-animal-sex, protams.

Nez, ar ko lai iet runāties (logu, peitu?) par to, ka neesmu uzaicināts pēc pieteikšanās uz svēto vakarēdienu? Izskatās, ka skakri ir apvainojies uz mani par netīšu nepieklājīgu repliku iepriekšējo reizi :/ Nav kaut kādas blogeru tiesību aizsardzības biedrības?

Piedodiet, bet sasmējos.

Man plauktā nostāvēja šis ficons gadu, ja ne vairāk. Pēc pirmās daļas skatīšanās sievietes klātbūtnē, sapratu, ka pēc otrās mani vardarbīgi iebāzīs psihenē, jo nepabeigts strīds lika noprast, ka tas ir užasnah ne kīnō.

Stilīga interpretācija. Pat tīri saprotamāka, nekā Нактс Сардзе. Protams, viscaur spīd klasiskā Tarkovska baleta deminutīvs mūsdienīgā zupā, aber tas takš krievu kīnō, ibiošus.

Specefekti ir eioukei. It sevišķi pavilkos no epizodes ar Gorodecka arestu. Tas bija pa smuko. Un spiedzu par faktu vien, ka beidzot nejēdzīgi gaidītais Ikaruss tika Zavulona samīcīts. O jā, un sagribējās uz Samarkandu ziemā. Principā Lukjáņenko var būt gana lepns, jo scenārijs skaisti variē, spēcinot fīlingu ar specifiski atlasītajām detaļām (lai arī brīžiem uzmācīgā sponsorreklāma nepieredzējušam acīgajam skatītājam spētu šo to sasmacēt). Šķiet, ka bez lasītas grāmatas galvveidīgajā tarbiņā varētu rasties sajukums. Šai ziņā lieku cerības uz XX Gadusimta Lapsu, kura, kā izrādās, ir iehavojusi holivudizācijas permīciju šim šedevram.

Bļa, un pirms lielā tusiņa Mad Max kaut kāds ar močiem un visiem visiem postakoliptiskajiem frīkiem.

Beigas kā jau beigas. Vsjo po poņatijam. Vot, mīlīši, ko ievērtējiet un respektējiet - beigu titri. Začotīgi feini.

Bļa, tā kā neizdevās atrast nevienu martkōres filmrevjū (klasifikators meklēts tika), improvizēšu un paziņošu, ka ir zjebisj, ja neskaita to, ka nesaņemtos vēlreiz. Lukjáņenko gan jau, ka pēc gadiem izlasīšu atkal. Bet ar filmu bija gana. Ja nu vienīgi mazbērniem parādīt aherenno uz caura melna palaga fona pie drātīm piekārto stārvāru veriju mazliet modernākā gaisotnē. Galu galā tad jau to visu peintā džeki taisīs kā praksi priekšemtā, kurš visticamākais ka sauksies Divdesmit pirmā gadsimta hihigrafikas vēsture.

Vienā vārdā - ateja. Cerības pīšļos. Līdz ar ko krievu valodas nebūšanas varēju izbaudīt ar jaudu. Aš Pīsmeikeru atcerējos.

Pie balta textarea apsēdos kā pie baltas domas kapa...

Izskatās, ka Tildei ir grūti laiki. Ne tikai ar saviem produktiem (Jumi neskaitīsim), bet arīdzan ar domājošiem cilvēkiem (tas neattiecas uz Jūs-Zināt-Kuru-Departamentu:).

Jaunajā Tildes Birojā funkcijas, protams, ir specifiski noderīgas. Mašīntulkošana no angļu valodas - kā jau minēts, jēgas uzķeršanai (ja izdodās). Principā mūsdienu globalizācijas sekas ir tādas, ka aizvien mazāk un mazāk paliek cilvēku, kuri atrodās starp datoru un krēslu, bet neredz angliski. Vārdnīcu klāsts un iespējas ir labākas - tas nevar nepriecēt. Viedtulks vācu un franču valodās arī varētu būt noderīgi. It sevišķi vācu. Bet tas arī viss...

Bet, kas mani apstulbināja, ir tas, ka cena ir tieši tāda pati, kā 2005. versijai. Un tas pie mainītas licencēšanas politikas, pieliekot ikgadējo maksu par jauninājumiem.

Agrāk vai vēlāk arī privātpersonas sāks iegādāties licencētu programmatūru. Un 90ls rīteilā (60ls oemā; 40ls apgreidā)^[1] ir gana liels cipars. Principā Tildes Birojs cenas ziņā tikai minimāli atpaliek no MS Windows vai MS Office cenām.

Šķiet, ka jā - viņi vairāk spiež uz korporatīvajiem lietotājiem. Bet es, kā maza uzņēmuma CTO tagad piecreiz padomāšu, vai jaunajam datoram TBR maz vajag, jo tie ir papildus ikgadējie izdevumi par produktu, kuram principā jaunas fīčas ir, bet diezin vai tiks masveidā izmantotas. Lielam kantorim, šķiet, atkarībā no atvēlētajiem līdzekļiem varētu turpināties pohujs vai arī iestāties nevēlēšanās parakstīties uz šādu modeli.

Jūs varētu iebilst - bet tik daudz darba ieguldīts, tik daudz kāpja investēts. Nenoliedzami. Bet nedrīkst pieņemt kā vispārzināmu faktu to, ka visiem aizvien ir nepieciešams TBR. Un, ka tiem, kas lieto nelicencēto versiju, tik dikti jamā patīk, ka viņi, nespējot apiet TBR2k8 aizsardzību, nopirks licenci. Ja cilvēkam nebūs iespēju dabūt jauno TBR, viņš lietos veco. Ja viņam nebūs vecā, tad viņš lietos biezā slānī pieejamos klaviatūras leijautus, kuri ir iehavojami par velti, kā arī vārdnīcas webā.

Bļa. Kaut kāds dirseklīgs pousts sanāca. Sorry, nebija tā iecerēts.

Ā, nu jā. Ko darītu es? Provētu domāt ko jaunu, nevis veģetēt tikai uz vecām lietām. Sadalīt riskus, tā teikt. Kā būtu ar softu par daždesmit latiem individuālajai grāmatvedībai un ģimenes budžetam? Jumja deminutīvu vienkāršai saimnieciskai darbībai? Principā TBR ir aizvien monolīts produkts. Kā būtu ar lite versiju par samērīgu samaksu, kurā būtu (varētu arī nebūt) tas grjobanais pianists un teju vai ikkatram nepieciešamais pareizrakstības baudītājs?

[1] Cenas ņemtas no GNT cenu listes un ir noapaļotas līdz desmitiem latu.

Kamēr kompilējās šis tas, biju nobriedis kaut ko uzrakstīt. Da nu i nafig. Uzrakstīšu citreiz.