Kruta Skuju starptīkla draugi

Belgradā līst un visu dienu sola lietu. Uzlikšu modinātāju uz vienpadsmitiem, iziešu ko paraudzīt ar lietussargu, bet nav skaidrs ko.
Neesmu lietus pastaigu cienītājs, bet Ženēvā šādā situācijā biju uz trim krutiem muzejiem, kurus jums ar iesaku.

P.S. Fliksbusā blakus sēdošais spānis/katalonis teica, ka itāļiem nav kalnu staigāšanas kultūras. Arī viņam ieteicu filmu par astoņiem kalniem.

Dievs slēpjas pustoņos un paēnās. dzīšanās pēc intensitātes un jaudīguma ir lielākā no ilūzijām.

Šī vakara GY!BE koncerts vienkārši atvēra manu sirdi un dvēseli. Jutu lielu mīlestību pret mūziku, Uz brīdi pat pametu ķermeni. Kā arī pieredzēju tīksmes asaras. Tik šaušalīgi laba, perfekti skaļa skaņa, un caur to paustā instrumentu niansētībā.

Koncerta noslēgums arī bija kas nepieredzēts un sajūsminošs. Katrs mūziķis iecilpoja savu partiju un pa vienam pameta skatuvi. Tad divi mūziķi atgriezās, pieregulējau aparātus un pa vienam tos izslēdza. Un Hanzas Perons, izrādās, ir vieta, kur labi skan rokmūzika (pateicoties koka apdarei?).

Man patīk, kā interneta (un visadi super smalki un dārgi biznesa piegādātāji arī) veikali, kad apvaicājies, kur tad palicis pirms mēneša pasūtītais (un apmaksātais) pasūtījums, tev priecīgā tonī atbild "tieši šodien saņēmām".

Kā tad, tā jau es jums noticēju.

P.S. Un protams, ka arī grāmatvedībā jau apmaksātā summa nav iekļuvusi pavadzīmē. Un tas nav izņēmums, tā ir GANDRĪZ FAKIN IKREIZ.

Interesanti, ka P.Higs (teorētiskais fiziķis, "higsa bozons", utt.) nomira tieši tajā dienā, kad bija pēdējais saules aptumsums (8.aprīlis):
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Peter_Higgs

meklējam iedvesmojošu pārziemošanas līderi

overfunctioning ir traumas sekas, nevis pierādījums, ka "viņa var"
daudzas sistēmas diemžēl turas uz šīm 2 cilvēku grupām: 1) psihopāti 2) cilvēki, jo īpaši sievietes, kas sava PTSD dēļ strādā par daudz un palaiž garām dzīvi.

DELFI: Pagājušajā nedēļā ekpolitiķis Aldis Gobzems savā baumu lapā lēsa, ka pēda piederot apbedīšanas biroja "Likteņsvece" īpašniecei Unai Auziņai. Pati Auziņa, "Delfi" uzrunāta, šīs spekulācijas nekomentēja vispār.

Stacijā ieraudzīju meičas ietinušās mēteļos ar izcilām frizūrām, steidzoties no punkta uz punktu, kur gan jau izritināsies un uzprišinās spalviņas. Izstāde pārvietojas. Tad gāju tālāk un kafejnīcā sēdēja skolniece perfektās krāsās, monotona un savaldīga, pat stinga. Izrāde ir nonākusi savā galapunktā. Un tā dažreiz dzīvojam mēs visi. Ar lielākām vai mazākām atstarpēm starp stāstiem, ar pauzēm fotogrāfijās. Katru dienu domā, kā attaisnot sevi sev. Un citiem.
----
Atcerējos itāļu filmu Astoņi kalni.

jā neskatieties uz datiem, klausieties ko jums saka kāds bez jebkāda pamatojuma, jo ir pasludinājis sevi par speciālistu.

pašreizējā oversize / unisex trendā man patīk pilnīgi viss, nu varbūt izņemot to pārspīlēto kosmētikas kārtu, kas izskatās pēc analogājā pasaulē pārnesta filtra

loti spēcīga vēlme pazust
Nevis Tā ka demonstratīvi vai izmisīgi pazust bet vienkārši
Tā kā m pujāta stāstā kur N Naumanis kliedza telefonâ “nau manis!!!”
Apsveru domu uzrakstĩt googlei un pieprasīt right to be forgotten

no šodienas epastu sadžektiem: "The Reason You Can’t Meditate is the Same As Why You Remain Miserable"

Kāpēc ceļojumi nevar būt vienkārši vieglā noskaņojumā, bet vienmēr atgadās kaut kas, ka jādomā/jāzvana/jārisina.

Papildus tam visam vēl sakliedz uz vīrieti, kurš uzbāžas ar rozēm visiem, bet viņš traki nolamā tevi tikai sev zināmā valodā.