|
|
|
Janvāris 4., 2025
black_data
 | 13:02
Šīs, iespējams, bija jaukākās jaungada svīnības, kādas man ir bijušas. Šāda frāze varētu likt domāt, ka es jauno gadu sagaidīju kaut kādā nebūt Dubajā ar milzīgu salūtu, bet šķiet, ka veiksmes formula te drīzāk ir faktā, ka es devos pilnīgi pretējā virzienā.
Lai gan ir daudz ievērojamu uzlabojumu, man svētku svinēšana vienmēr ir bijusi problemātiska, un mēģinājui saprast labāko veidu, kā sagaidīt gadu nomaiņu, ir bijuši vieni no sarežģītākajiem. Ņemot vērā to, cik daudz cilvēki pamet mājas vai valsti uz Jāņiem, Ziemssvētkiem, dzimšanas dienām un tā tālāk, ir daudzmaz droši apgalvot, ka es neesmu unikāla sniegpārsliņa.
Svinēšana vispār diezgan bieži ir sociāls akts, tāpēc nākas dīlot ar dažāda veida spriedzēm, no kā arī rodas vēlme ar tiem nesaskarties vispār.
( bla, bla, bla... )
Es šajos gada mijas svētkos iemanījos aiziet ciemos, nelietot alkoholu, pabūt mājās ar suni mazākā kompānijā, tomēr neapmeklēt nevienu publisku pasākumu, bet satikt civlēkus uz ielas tāpat vien, daudz pastaigāties, un apskatīt izrotāto pilsētu. Man šķiet, ka tieš neiespringšana uz obligātajiem rituāliem deva telpu dabiskam priekam. I was all vibes, and no sense. Savukārt jaunu tradīciju iedibināšanas žanrā bija jau otrā 2. janvāra zupa. Šeit atkal plānošana un plāna realizēšana bija veiksmes atslēga.
|
dienasgramata
 | 10:20
Šonakt redzēju briesmīgu sapni - Getsbijam jūrmalā kaut kāds sīkais maitassuns nokoda asti. Nokoda un tūdaļ pat apēda kā tādu krimslīti. Es ļoti sadusmojos un gribēju viņam iespert pa galvu, lai aizlido pārdesmit metrus tālāk, bet tā maitassuņa saimniece bija maza meitene, kurai pie cepures bija piesieta glīta lapsas aste, un es neko neizdarīju, tikai noskatījos, kā Getsbijam no astes stumbeņa sūcas tumšsarkanas asinis. Bet vispār viņš jau sešus gadus kā miris. Kāpēc es viņu redzēju sapnī?
|
Janvāris 3., 2025
watt
 | 22:17
mani ļoti intriģē šī doma par kosmosa reģioniem kur laiks rit citādi: pulkstenis tikšķ ātrāk.
Iekš Interstellar tā scēna ar ekspedīciju uz planētu pie melnā cauruma ir vienkārši fiasko - kāda īsti ir dziļā ideja nodibināt civilizāciju uz planētas, kur stundā uz planētas paiet 7 gadi "ārā", jeb kamēr civilizācija domā ka attīstās 100 gadus (tātad 7*24*365*100 = 168 gadi dienā, 61320 gadi vienā Miller's planet "gadā", jeb 6 132 000 gadi) - uz Zemes ir pagājuši seši miljoni gadu, kamēr lēno divplākšņu civilizācijai paiet 100 gadi uz Miller's planet.
Tas būtu tā reāli - kolonija uz Miller's planet beidzot ir kaut ko sasniegusi, domā doties uz zvaigznēm, bet tur - hujaks, tur, ārā, kolonijas kas 6 miljonus gadu jau kā kaut ko dara, darbojas. Un skatās uz tupajiem knapi 100 gadus vecajiem kolēģiem kā uz zemes tārpiem.
Šāds setting ir Vernor Vinge, tur "zones of thought", kur dažas civilizācijas ir "lēnajā zonā", bet citas savukārt dzīvo daudz ātrākā realitātē. Tur, kad tiec ārā no "lēnās" zonas, datori sāk darboties ātrāk, kļūdas notiek retāk, silīcija-bāzēta dzīvība ir reāla.
Šeit gan būtu tādi interesanti blakus efekti - ja komunicē cilvēks uz Zemes ( = pierastais laika ritējums) un cilvēks uz tādas Miller's planet (viena diena viņam ir 168 Zemes gadi), un cilvēks no tāda "Beyond" - joka pēc pieņemsim ka tur arī ir tā ka viena Zemes diena ir 168 gadi iekš Beyond, un 100 Zemes gadi ir 6 miljoni gadu iekš Beyond. Tad tiem cilvēkiem uz Zemes un Miller's planet liksies ka cilvēka dzīves ilgums iekš Beyond ir kaut kādas stundas, sekundes. Bioloģiskās dzīvības formas iekš Beyond sanāk dzimst un mirst kā viendienītes, un vienīgais saprāts kas var kaut kā sekot līdzi tam, kas notiek (nenotiek) uz Zemes un tādā Miller's planet zonā, ir silīcija-bāzēta dzīvība, AI kurš var dzīvot gadu tūkstošus (miljonus un miljardus).
(Raksts gan piemin ka pulkstenis iekš "void bubble" varētu tikšķēt 3x ātrāk nekā iekšā galaktikā. Ne tā ka simtiem vai tūkstošiem reižu ātrāk.)
|
black_data
 | 18:52
Bet vispār Rīgā būs Satyricon. Es neesmu 100% drošs, bet man šķiet, ka pirmo reizi Latvijā.
|
au
 | 15:27 - par gandrīz neiespējamo balli
un vēl. par jaungadu.
aizbraucām uz Cēsīm, visi tādi priecīgi jau dienu iepriekš, dabas takas tuvējās iziet un tā. un gatavoties lielajai deviņdesmito gadu ballei Malā.
un tad 30tajā vakarā Ūpim uzkāpj līdz 40 grādiem, skaidrs, ka ballīte ir jāpārskata, varbūt jābrauc uz Rīgu, kā nu būs.
bet izdarījām visu perfekti - ballējāmies uz maiņām. es no sākuma, tad m_b līdz gandrīz pusnaktij, tad mēs kopā viesnīcā ar šampi un bučām, un tad es līdz rītam.
un līdz rītam - ai mīn, - līdz RĪTAM. biju atpakaļ sešos, pārdejojusies! pārdejojusies tā, kā jau sen biju pelnījusi.
|
au
| 15:25
man liekas, ka ar janvāri nekādas apņemšanās nav vajadzīgas, es tikai gribētu dzīvot uz priekšu.
taču gribēju piefiksēt, ka (ja nesāksies karš) -
šogad pirmo reizi desmit gadu laikā man nekas nemainīsies:
es nedzemdēšu, es nepārvākšos, es neceļošu visu gadu, es neprecēšos, es nebūšu stāvoklī, es nemainīšu darbu, man neviens bērns nebeigs dārziņu, man neviens bērns neuzsāks skolas gaitas, man nebūs remontu.
un par to - priekā!
|
black_data
| 10:16
Ir diezgan atbrīvojoši, ka būvējot savu nākotni, tur ir vieta stāstiem par opi ar bitēm, lai gan tās nav ne tavas bites, ne tavs opis. Lai gan mācība no šī stāsta gan ir manējā. Domāju, ka opis priecātos, ka viņa stāsti turpina dzīvot jaungada svinībās, pat ja viņš nepiekristu tam, kā mūsdienās notiek cilvēku dzīves.
|
Janvāris 2., 2025
daina
 | 14:15
Draudziņi, varbūt jūs varat ieteikt kādu privātskolotāju (var arī grupu vai labus un pārbaudītus kursus), kas palīdzētu uzlabot angļu valodu? Ideāli, ja ar mazliet akadēmisku ievirzi, bet der arī bez.
|
Janvāris 1., 2025
watt
| 12:28
kaut kā nesagaidu es "jauno" gadu vairs ar prieku. un arī "veco" gadu es nekādi nevērtēju. pēdējo reizi man gadījās pateikt ka gads ir bijis "sūdīgs" par 2019. gadu, un biju ļoti priecīgs ieskandināt 20tos. un tad pēkšņi izrādījās ka 2019 bija brīnišķīgs gads.
|
magone
 | 00:48
Labrīt divtūkstoš divdesmit piektajā!
Mīļā dienasgrāmata, ir tik daudz visa, ko gribētu pastāstīt, bet nezinu, ar ko sākt, tāpēc vienkārši sveiciens jaunā gadā. Vecais man tīri labi patika, ceru, ka arī jaunais būs gana vēlīgs.
|
Decembris 31., 2024
black_data
| 14:13
Nav tā, ka es neapzinājos šādu risku, bet jauno gadu es sagaidīšu ar zilu aci. I had fun, of course, bet tāpat tas nav tas, ko es gribēju. Stulbi arī tas, ka spēju noturēt fokusu visu laiku, izņemot pēdējās piecas minūtes, kad pēdējie trīs raundi bija daudz vieglāki kā vidējie, jo man izdevās atlābināties. Atslābinājos mazliet par daudz. Ceru uz vēsturisko pieredzi, ka ballītes, kuras es pavadu ar zilu aci, ir diezgan jautras.
|
teja
 | 12:19
"remdens kā paralēlais visums, kur viss ir tikai majonēze"
(šo izgudroja ChatGPT, dzejnieki var iet atvaļinājumā)
|
Decembris 30., 2024
shelly
 | 15:01
Anti-depresanti digitālā formā - "SK8 the Infinity". Ļoti smieklīga, maza anime ar brīnišķīgiem varoņiem un sirsnīgiem jokiem. Tikai 12 sērijas, bet man pat neprasās vairāk.
- Smalka vietiņa. Es varētu šurp atvest savu priekšnieci.
- Vai šeit ir kaut kas bez tomātiem?
- Vai te ir kartupelīši kanādiešu gaumē?
- Viesmīl, mums četras rāmena bļodas!!!
- Idiņ, šis ir itāļu restorāns.
- Kur Ādams?
- Laikam plāno ļoti efektīvu ierašanos.
- Jā, droši vien izšausies no lielgabala.
|
teja
| 00:14
Błe
“paranoid fantasies are disturbing, but they are a defence. They protect us from a more disastrous emotional state – namely, the feeling that no one is concerned about us, that no one cares.”
Excerpt From: Grosz, Stephen. “The Examined Life.”
|
|
|