Un kā lai es tagad zinu - vai meloju sev tad, kad domāju, ka esmu jauna, smuka, gudra, laimīga un mīlēta vai tad, kad domāju, ka esmu veca, resna, neglīta, stulba, nevienam nevajadzīga un nelaimīga?
Es kaut kad pirms dažām dienām (labrīt!) konstatēju, ka smuka toč neesmu. Objektīvi. Un objektīvi jauna arī ne. Par gudrību arī varētu strīdēties, ja jau pat mikroekonomikas pamatus nespēju iestūķēt galvā kaut cik pieņemamā veidā (līdz trulai iezubrīšanai vēl neesmu nolaidusies; tas arī varbūt neizdotos). Bet toties jūtos kā visi nosauktie. Un mani pilnībā apmierina šis stāvoklis, nu, vismaz kamēr es piedevām esmu arī laimīga un mīlēta.
Taa vien maskuliiniskaa meele niez pateikt atbildi... "ikreiz kad domaa... " :) A reaali... jeedzieni ta galiigi izpluudushi! Taakaa shai gadiijumaa melot imho nemaz nevar iisti, jo nav jau patiesiibas meera.
A reaali... jeedzieni ta galiigi izpluudushi! Taakaa shai gadiijumaa melot imho nemaz nevar iisti, jo nav jau patiesiibas meera.