Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.

pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē.
pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam.
spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.

strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni.
vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk.
man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!

vakar līdz vieniem bijām Ķekavā uz musiqq koncertu, man pie Mākslas darbs reāli asariņa notecēja. pūlis viss tāds mierīgs, lai gan smēķēšanas daudzums atgādināja jaunības dienu koncertus un disenes :D

Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi.

Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli.

Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.

Šodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā.

Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?

nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm

vīram bija dz.d. un es visus aizvedu uz kaķu kafejnīcu Vecrīgā. Napoleons un šokolādes kūka ļoti garšīga, kakao ar maršmeloviem un kapučīno arī. desmit kaķi bija uz vietas gandrīz visi, interjers smuks, galerijas daļa vietām apšaubāmas kvalitātes, bet man patika arī bezgaumība, jo nu.. kaķi (kas dala mana mīļākā dzīvnieka godu ar govīm). vienā mirklī administratore visa tāda atskrēja paprasīt kas saplēsts, izrādās jaunākais pievedums - Messy ik pa laikam kaut ko saplēš/nogāž. viņš arī bezkaunīgi līda šķīvī vienai sievietei un gribēja ēst kūku. nu tā, ka iekāpa šķīvī, ko viņa jau glābjot no kaķa turēja rokā un tēmēja uz tortīti :D un lauzās wc kopā ar viesiem un esot viss tāds saviesīgi sēdējis uz izlietnes kamēr vīrs čurāja.lol

tik reti rakstu, bet visu laiku gribas. joprojām mēdzu domāt "postos".

bet tad nesanāk piesēsties, vieglāk ielikt bildi instagramā (ka man šorīt pirmais peoniju krūms viss uzplaucis!), bet biju vakar uz Kvadrifrona "es esmu tas, kas paliek pāri". par to jau jāieraksta tomēr.

nebija tik slikti, kā likās. bija pat labi. negribas spoilot, ja kāds nav redzējis, bet gaumīgs darbs ar paralēlēm, pretmetiem, šaubām.

atkal nosolījos ierakstīt biežāk.

bet jā, saplaukušas peonijas, katru rītu eju dārzā skatīties, vai nav aizmeties kāds kabacis (viņi pat ziedējuši vēl nav).

bērni aug lieli, vidējais jau izskatās pēc skolnieka, vecākais jau sit durvis dažreiz sejā, jaunākais runā gudrībās.

šodien biju malacīte: uztaisīju USG vēderam (viss labi), savakcinējos (beidzot, gribēju šito jau 10+ gadus) un aizbraucu uz Vecmīlgrāvi uzlaikot un nopirkt sandales. sandales kolosālas - ērtas, smukas, erti stūrēt un tagad esmu drusku bankrotējis, bet ļoti laimīgs zaķītis un gribu iečolēt, varbūt arī manā izmērā tādas ir krāsiņās, piemēram rozā! <3

un negāja waze, uz Grāvi braucu puslīdz pēc atmiņas un zīmēm. nosvīdu, protams, pilnīgi slapja. karsts. labi, ka humpalās nopirku harēmbikses, nereāli labs pirkums

vispār viņi mani mazliet biedē, tie zilacainie itāļi, kuru melnais džips noparkots ielas vidū, kamēr viņi te dzer un ēd

Šodien jaunākais brālis aizbrauca atpakaļ uz Rīgu. Reizēm man liekas, ka es esmu neredzama. Un reizēm es jūtos kā suns, kuram sit pa galvu ar pātagas kātu.

Mamma šodien lūdza mani palikt ilgāk, jo viņai vajag manu palīdzību ar darbiem.

No vienas puses - es izjūtu pienākuma sajūtu pret mammu. Bet es gribu mieru.

Gribu uzrakstīt testamentu, lai pēc manas nāves nestātos spekā likumiskā mantošana. Vēl es gribu uzrakstīt nosacījumu, lai mani kremē un manus pelnus izkaisa. Negribu gulēt mūsu dzimtas kapos. Un lai mans jaunākais brālis pēc manas nāves nenāk uz manām bērēm.