|
23. Maijs 2008|16:06 |
vakar stāvēju pie dainu skapja un grozīju rokās viena rōzā vīna pudeli, kas ērmotā kārtā nonākusi mūsmājās. ērmotā tādēļ, ka pats es nekad rozā vīnu nepērku, jo.. ..acīmredzot, pietrūkst padoma. mana dzīve risinās visnotaļ sarkanbaltā krāsu shēmā - ir vai nu sarkans vai balts, un tur es ar visu savu pieticīgo vīndeguņa pieredzi protos nofokusēties, nuokōrdinēties un definēties. bet hūzefakiz rōzā vīns? tipa, kāda transpersona?, starpdisciplīna? kvaziparaenofenomens? ko ar tādu var iesākt, pie kā piedzert un kādus saviļņojumus sagaidīt? ja nemaldos degeneralis reiz ieminējās, ka svētku dienās tādus brūķējot. varbūt vēl kāds dalās šajā netikumā un var sniegt man nelielu ievadu rozā vīnu patēriņa smalkumos cilvēcīgā valodā (man garšo, jo... vai - nelauzi galvu un atdod piemājas bomzim, jo..) ja pareizi atceros, tas, kas tur mājās atdusās, ir 2005. gada Montepulciano d'Abruzzo 13grādīgs. |
|