kihelkonna - mazzaķa (10 mēneši) hronikas

kihelkonna - mazzaķa (10 mēneši) hronikas - atvilktnes

kihelkonna

[	website	\|	kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā	]
[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

mazzaķa (10 mēneši) hronikas - atvilktnes	[13. Dec 2010\|09:59]
mz reiz bija aizrāpojis pie lauleņa naktsskapīša un atradis to vaļā. viņš tūlīt sāka atvilktni stumdīt vaļā un ciet, un drīz vien iecirta pirkstus. ārā dabūt nevarēja, kliedza, kamēr atnācu un atpestīju. ņēmu šo uz rokām un nesu prom no ļaunās mēbeles. mm vēl ilgi tur klāt neietu. bet ne mz! viņš tūlīt atkal tur devās un ilgi ap to atvilktni darbojās (nu jau aiztaisītu). vakar man klēpī sēžot mz sāka virināt mana rakstāmgalda atvilktni un pētīt tās saturu. protams, iecirta 3 pirkstus. atkal - ņēmu raudošo bērnu un nesu prom. šis sāka kliegt pavisam nikni! domājiet, par sāpīgajiem pirkstiem viņš kliedza? nē, viņš gribēja atpakaļ pie atvilktnes. viņam vairs neinteresēja tās saturs, bet tikai pirkstu ieciršana. iecirtis pirkstus vēl dažas reizes viņš beidzot nomierinājās un atkal sāka pētīt atvilktnes saturu. tas man likās tik dīvaini tāpēc, ka mm ir pavisam citādāks. mm uzmanās no vietām, kur var iecirst pirkstus. mm neņem tādas mantas un nedara tādas lietas, par kurām pateikts, ka tas nav bērniem. pa visiem saviem 3.5 gadiem mm vispār nav izdarījis neko stulbu. ja neskaita vienu reizi pirms dažiem mēnešiem, kad mm teica, ka tagad mazgāšot mīkstajai pelei Rasmai dibenu, es nepievērsu uzmanību, un tad izrādījās, ka viņa to dara ar īsto ūdeni, istabā, un izmanto piramīdu trauciņus, kam katram apakšā ir mazs caurumiņš. šī bija vienīgā tāda reize. mm brālēns Jānis tādus podus izstrādā katru dienu vairākas reizes dienā. kad esam laukos un viņš arī tur ir, tad ar visu to, ka mantiņas pieskatām, viņš pamanījās muzikālo zaķīti nomazgāt bidē un auduma suvenīrbruņurupuci izmērcēt dubļos, un vēl visādas sīkmantiņas saplēst un ierakt smilšu kastē, un rotaļu ārsta komplektam nosūkāt rotaļu tabletes - krāsainus kartona gabaliņus. no vienas puses, gribētos, lai mm ir drosmīgāks. es taču neesmu šo nekādi dresējusi, iebiedējusi, sodījusi, izvedusi emocionālo vardarbību un kā tik vēl ne. bet laikam jau savu piesardzību mm ir gēnos dabūjis no manis. atceros epizodi no sava 6 vai 7 gadu vecuma, kad vajadzēja iedegt gāzes plīti. tas ir vecums, kad sīčiem jau ļauj uzvilkt sērkociņus. vismaz tajā laikā ļāva. izrādījās, ka es to neprotu, jo tā kā bērni ar sērkociņiem nedrīkst spēlēties, tad es arī to nebiju darījusi. tad nu es nokaunējos par to, ka pa kluso neesmu spēlējusies ar uguni. mani vienaudži laikam visi to bija darījuši. arī tad, kad tas izrādījās atļauts, es vēl vairākus gadus nepratu sērkociņu kārtīgi uzvilkt, jo tur stipri jātur, ātri un stipri jāvelk, un es tam biju par švaku.
Link	ir doma

Comments:

From:	puuce
Date:	13. Decembris 2010 - 11:57

(Link)

Lūk, tieši par šo es vakar domāju, raugoties uz savu piesardzīgo dūdiņu, kurai vienā vakarā pa seju sadeva divi ar viņu vienā dienā dzimuši bēbji. Rezultātā bērns sēdēja paklāja maliņā un bažīgi skatījās, vai kāds nerāpo uz viņas pusi.
Man bija identiska situācija ar gāzes plīti un sērkociņiem, jo man nezkādēļ likās, ka neesmu tik koordinēta, lai pagūtu atgriezt degli, izvilkt sērkociņu, nolikt kastīti utt.
Vairāk gan domāju par savu draudzeni (mums ir trīs mēnešu starpība), kura vienmēr devās izlūkos, leca, krita, lauza kaulus utml, kamēr ar mani kas tāds notika vienreiz, kopš tā laika esmu piesardzīga.

(Reply to this) (Thread)

From:	kihelkonna
Date:	13. Decembris 2010 - 12:43

(Link)

sauksim to par sievišķīgo pašsaglabāšanās instinktu. gan mēs, gan tava draudzene esam ilgas evolūcijas rezultāts :)

(Reply to this) (Parent)

From:	lennay
Date:	13. Decembris 2010 - 14:29

(Link)

Man tieši tāpat ar tiem sērkociņiem un tamlīdzīgām dumībām. Es bērnībā prātīgi spēlējos ar klučiem, zīmēju un fantazēju. Vecākais brālis gan vienos nedarbos un bīstamos eksperimentos, sīkais brālis gan šķiet, ka nē - viņš ar' kaut ko pie sevis prātīgi ķimerējās ar tālaika gadžetiem.

(Reply to this)