|
13. Dec 2010|11:57 |
Lūk, tieši par šo es vakar domāju, raugoties uz savu piesardzīgo dūdiņu, kurai vienā vakarā pa seju sadeva divi ar viņu vienā dienā dzimuši bēbji. Rezultātā bērns sēdēja paklāja maliņā un bažīgi skatījās, vai kāds nerāpo uz viņas pusi.
Man bija identiska situācija ar gāzes plīti un sērkociņiem, jo man nezkādēļ likās, ka neesmu tik koordinēta, lai pagūtu atgriezt degli, izvilkt sērkociņu, nolikt kastīti utt.
Vairāk gan domāju par savu draudzeni (mums ir trīs mēnešu starpība), kura vienmēr devās izlūkos, leca, krita, lauza kaulus utml, kamēr ar mani kas tāds notika vienreiz, kopš tā laika esmu piesardzīga. |
|