| |
[5. Jun 2008|12:42] |
| [ | Skaņu celiņš |
| | Bob Dylan - Lay Lady Lay | ] |
Neskatoties uz to, ka:
- Viņš deklamēja nevis īsti dziedāja
- Dziedāja īsti tikai pāris reizes
- Nepaņēma ģitāru
- Nenospēlēja "Lika a rolling stone" un "Lay lady lay"
- es biju pārāk tālu no viņa
- pieiet tuvāk izdomāju tikai uz beigām
- koncerts nebija pietiekami skaļš,
tomēr tas ir un paliek viens no dieviem. Bobs Dilans.
tomēr bija arī labas lietas:
- Viņš bija sprigans
- Dziesmas bija neticami dinamiskas
- Mutes ermonikas unbelīvabl
- pirmo reizi biju Tallinā
Vispār nenožēloju. |
|
|
| Botāniskais dārzs |
[5. Jun 2008|12:55] |
Botāniskā dārza direktors domīgs staigāja pa parku. Blakus viņam pavism uzticama tipināja paša direktora asistente. Viņai gan iešāvās prātā pajautāt, ko gan viņš domā, taču, zinot viņa personību un domas, kas mutuļoja mazajā galvā kā vārošs katls, asistente neuzdrošinājās ko iebilst. Sarunu uzsāka direktors pats.
- Manā parkā kaut kas pietrūkst, - viņš izmeta.
- Interesanti, kas? - sparīgi pajautāja asistente.
- Botāniskais dārzs nekad nav bijis populārs, to vajadzētu kā uzlabot, atjaunināt, padarīt tādu kā Playboy Mansion. Jūs taču zinat, cik tā ir populāra!
- Nu jā, - asistente nesaprašanā jautāja. - Bet kā jūs domājat...
- Mums apkārt ir visādi koki un meži un krūmi, un miers. Mieru ļaudis var meklēt parkā vai pie jūras. Mums vajag ko aktīvāku, ko aizraujošāku, kaut ko tādu... tādu... spicy...
- Kā jūs to domājat?
- Nu kaut kādu tādu... asumiņu.
- Ak, ja jūs vēlaties šeit asumiņu, varam iestādīt Mozambikas piparu kokus...
- Tak ne jau ko tādu! Kaut ko tādu... intīmi... spicy...
Viņš paskatījās uz asistenti un to domīgi vēroja. Asistente pārsteigti skatījās pretī.
- MUMS VAJAG PIE KOKIEM MODELES. Un būtu labi, ja kailas. tas tā, lai cilvēki nāk un brīnās. Kā Playboy Mansion, nu ja!
- Bet kā jūs kaut ko tādu varēsiet dabūt gatavu???? - asistente izbrīnīta jautāja.
Direktors viņā tā pavērās. Tā divdomīgi un kaislīgi.
- Paklau, vai tad mūsu grāmatvede nav bijusi modele?
- Jā, bet tas bija 1974. gadā...
Viņš mazliet saduga, bet tad atkal saslējās.
- Nu ziniet, - viņš koķeti pasmaidīja. - jūs jau arī nemaz neesat peļama...
- Ak, ko nu es...
- Nē, nē, tieši jūs! Šāds augums. un gurni...
Asistente manāmi nosarka. Viņa bija gatava padoties kārdinājumam, jo ko tādu viņai visā mūža bija teicis tikai Botāniskā dārza direktors.
- Labi!
- Labi! Iesim un piemeklēsim jums tīkamu bižutēriju, jo ne jau apģērbta jūs tur stāvēsiet...
Beigas |
|
|