| |
[11. Okt 2008|12:22] |
Riebums. (no cikla Taustes)
Mēs dzenamies pēc slavas,
Mēs dzenamies pēc naudas,
Un pārtiekam bāros no šņabja,
Visprastākās šķietamās baudas.
Ik sasodītu dienu
Uz sliekšņa smēķējot pūstam,
Un ik pēc minūtes sveicinām
Ļaudis, par kuriem kļūstam.
Tiem varbūt ir mainīgs hobijs
Un mainīgs partneris gultā,
Bet nāk viņi dienu katru
Uz bāru, kur nolemti gūstā.
Pat mainot vārdu šodien
Un sievu un dzīvi rīt,
Tāpat spersim kāju tais slazdos
Rīt un aizparīt.
Un citurīt.
Un mūžam.
Eņģelis |
|
|
| Dentists |
[18. Sep 2008|15:34] |
- Pieskaries vēlreiz saviem skaistajiem zobiem! -
teica Anna.
Un lika vienu taino
Tieši pa seju.
Un tagad es uz Dzirnavu ielas
Guļu ar tukšu muti,
Sausu maizi zēlēju,
Uz zupas virtuvi eju.
Bļeģ, Anna, nafig? |
|
|
| Botāniskais dārzs |
[5. Jun 2008|12:55] |
Botāniskā dārza direktors domīgs staigāja pa parku. Blakus viņam pavism uzticama tipināja paša direktora asistente. Viņai gan iešāvās prātā pajautāt, ko gan viņš domā, taču, zinot viņa personību un domas, kas mutuļoja mazajā galvā kā vārošs katls, asistente neuzdrošinājās ko iebilst. Sarunu uzsāka direktors pats.
- Manā parkā kaut kas pietrūkst, - viņš izmeta.
- Interesanti, kas? - sparīgi pajautāja asistente.
- Botāniskais dārzs nekad nav bijis populārs, to vajadzētu kā uzlabot, atjaunināt, padarīt tādu kā Playboy Mansion. Jūs taču zinat, cik tā ir populāra!
- Nu jā, - asistente nesaprašanā jautāja. - Bet kā jūs domājat...
- Mums apkārt ir visādi koki un meži un krūmi, un miers. Mieru ļaudis var meklēt parkā vai pie jūras. Mums vajag ko aktīvāku, ko aizraujošāku, kaut ko tādu... tādu... spicy...
- Kā jūs to domājat?
- Nu kaut kādu tādu... asumiņu.
- Ak, ja jūs vēlaties šeit asumiņu, varam iestādīt Mozambikas piparu kokus...
- Tak ne jau ko tādu! Kaut ko tādu... intīmi... spicy...
Viņš paskatījās uz asistenti un to domīgi vēroja. Asistente pārsteigti skatījās pretī.
- MUMS VAJAG PIE KOKIEM MODELES. Un būtu labi, ja kailas. tas tā, lai cilvēki nāk un brīnās. Kā Playboy Mansion, nu ja!
- Bet kā jūs kaut ko tādu varēsiet dabūt gatavu???? - asistente izbrīnīta jautāja.
Direktors viņā tā pavērās. Tā divdomīgi un kaislīgi.
- Paklau, vai tad mūsu grāmatvede nav bijusi modele?
- Jā, bet tas bija 1974. gadā...
Viņš mazliet saduga, bet tad atkal saslējās.
- Nu ziniet, - viņš koķeti pasmaidīja. - jūs jau arī nemaz neesat peļama...
- Ak, ko nu es...
- Nē, nē, tieši jūs! Šāds augums. un gurni...
Asistente manāmi nosarka. Viņa bija gatava padoties kārdinājumam, jo ko tādu viņai visā mūža bija teicis tikai Botāniskā dārza direktors.
- Labi!
- Labi! Iesim un piemeklēsim jums tīkamu bižutēriju, jo ne jau apģērbta jūs tur stāvēsiet...
Beigas |
|
|
| |
[24. Mar 2008|03:59] |
Hazel
Rush!
Go out of my head,
I might be broken now,
I might be dead.
Rush!
Please, leave my mind,
That could be useful,
if i wouldn't be blind.
You
are hook of my light
thief of my memories
I don't see bright.
I'm blind.
Cause you spread
Roots like a hazel
through my scull
through my eyes
you sack nuts like my tears
you patter leaves on my foot
till I die.
Fingertips
Knees
Quiescent, moveless
Lips
Heart
Insensate, coldness
I wish
That one day I could
Lay in the moss
with straw in my mouth
I wish
That one day You would
Live next and love me
not destroy so taut. |
|
|