*

Jāņi bija forši, otro gadu līgoju ar Saviešiem, šoreiz tas notika starp Raunu, Drustiem un Dzērbeni. bija kādas 4x mazāk cilvēku nekā Dumpju Jāņos pērn, turklāt Jāņu mātei īsi pirms Jāņiem bija atgadījušās ķibeles ar veselību un viņa bija gandrīz tikko no slimnīcas. tāpēc šie Jāņi bija tādi mierīgāki un mazliet melanholiski. savu daļu mierīguma un melanholijas piedeva arī vēsais laiks, jo, lai arī vasaras saulgrieži man asociējas ar mežonīgas enerģijas sprādzienu, ir grūti "spridzināt", ja mugurā ir džinsas, vilnas zeķes līdz celim, tautastērpa brunči, adīts džemperis un pāri visam liels vilnas lakats (vēl grūtāk nekā spridzināt, ir iet ar šādu ietērpu čurāt). bet par spīti visam viss bija kā vajag - kārtīgi izdziedājos, gājām rotaļās, ēdām, dzērām, pavadījām un sagaidījām saulīti. nakts bija skaista, lietiņš sāka pilināt vien stundu pirms saullēkta un tādā viegli paciešamā apjomā. gulēšanai teltī bijām nopakojušies pamatīgi, līdz ar to ne tikai nenosalām, bet arī neticami labi izgulējāmies.

Jāņu dienā bijām aizbraukuši līdz Smiltenei. tur gan es drusku sagruzījos, jo tās mājas sāk izrādīt lēnas miršanas pazīmes. pati māja vēl tā, bet saimniecības ēkai jumts sāk sadalīties un pa šķūņaugšu sāk saimniekot putni un kaķi, nāk slapjums iekšā. šobrīd nevienam naudas, ko tur ieguldīt nav, mums Salaspils mājai jau ir problēmas ar jumtu. izbesījos par ļoti stulbu manas ģimenes tendenci, ka vecas lietas ar emocionālo vērtību tiek nomestas kaut kur pa kaktiem un stūriem un bēniņiem, lēnām tur mirst un bojājas. katru reizi tās ieraugot sākas kkāda raudāšana vai gruzīšanās. ja tai lietai ir tā atmiņu vērtība to vajag vai nu nopucēt un nolikt goda vietā vai cieņpilni nokurināt. citādi tās stāv tādā zombijīgā starpstāvoklī starp dzīvi un nāvi un noteikti nerada labu enerģiju. šo to savācu jau tagad līdzi uz Salaspili, bet ķiršu laikā jābrauc un jāpieiet tai lietai kārtīgi. jāglābj, kas glābjams un, kas neglābjams jānokurina vai jāizmet.

brauciena noslēgumā vēl iemetos Niedrājā noskaloties. bija aukkksti, bet labi.


sveiciens saulgriežos no mana zirdziņa




braucot prom no Salaspils




Zaļkalns pie Taurenes




mēs tur bijām maija sākumā, tad tur izskatījās tā:


Taurene-Gavari




Lejasdolēs


top nojume svētku galdam




top vainagi


top ugunskura zupa un citas galdā liekamas lietas




Lejasdoļu oši


meitenes pušķo pūdeles "kāju"


top ugunskapi kaimiņu jēram


jērs kopā ar dārzeņiem tiek guldīts ugunskapā


kaps, kurā tas pavadīs 4h uz karstiem akmeņiem. ekshumācijā mēs ar Kārli nepiedalījāmies, kamēr citi ēda, divatā sēdējām pie ugunskura


Kārlis un Drongo


es, Drongo un Kuzja


kopāi, kopāi Lejasdoļu ļaudis
Iesimi Jānīti padaudzināti


Kālabadi galdiņami
Līkas kājas nolīkuš’s?
No maizītes nolīkušas,
Ne no zelta, sudrabiņ’.


Ai, galdiņi, ai, galdiņi,
Kā tev skaisti piederēj’!
Ap tevimi vīri sēdi
Kā resnie-i ozoliņ’.
Ap tevimi meitas sēdi
Kā ieviņas ziedēdam’s.


saulīti pavadot














ejam iedegt Jāņuguni


saulītes ardievas






pērnie vainagi






dedzi, dedzi uguntiņa








uguns rats




trejdeviņas dzirkstelītes
pret saulīti uzlēkušas
lai sadega nelaimīte
kā uguņa dzirkstelīte






ziedu vainags dīķī


saulgriežu acs


visu nakti sveces dega
sudrabiņa svečturos


tumšākajā nakts laikā saulītei atgriezties palīdz pūdele. te viņa ceļas augšā




gaidam, gaidam saulīti


dziedam




pamalē sāk lēni sārtoties


bet pirmais uzlec mēness


danči bungas, vijoles un akordeona pavadījumā






Jāņu nakts romaņķika


saullēkts sagaidīts, jālec pāri ugunij






pa ceļam uz telti kūp dīķis


kvass un frišs


ap vieniem dienā Jāņuguns vēl klusi kvēlo


pūdele


Niedrājs








pielauzu arī Kārli ielīst ūdenī






Sigulda


Ej, Jānīti, lauz galviņu,
Man vairs tevis nevajaga;
Man atjās Pēterītis
Ābolainu kumeliņu.