*

s) esu šo un to lasījusi par apzinātajiem sapņiem, bet pašai vienmēr bijis slinkums kauko nopietni viņiem pievērsties. ir gadījušies arī pāris nepatīkami badtripi, kuros sapriecājos par to, ka apzinos, ka sapņoju, bet beigās nonāku kaukādā pilnīgi bezcerīgā cilpā/bezizejā. nesen ar viens tāds bija, kurš beidzās ar to, ka man lai, ko es nedarītu, nedomātu, nemēģinātu, ir tikai bezgalīga asfalta siena apmēram 15 cm attālumā no acīm. bet vakar vakarā gadījās ļoti interesants piedzīvojums. jutu kā lēni laižos miegā, tad uz brīdi filma pazuda, bet pēc tam atkal atgriezās - es gulēju, bet biju pie apziņas un apzinājos, ka guļu. vēroju sevi it kā no iekšienes, jutu, ka elpa ir kā miegā, ķermenis smags un pilnībā atslābinājies. tad sāku domāt par to vai tā nav vienkārši kaukāda parasta miega paralīze, kādas man šad piemetās vairākus gadus atpakaļ. mēģināju lēni pakustināt rokas pirkstu - kustējās, bet līdz ar to, sajutu, ka slīdu ārā no miega un tūlīt pamodīšos. tāpēc pārtraucu jebkādas ķermeņa un prāta aktivitātes un drīz vien iegrimu pavisam parastā un neapzinātā miegā. droši vien izklausās savādi, bet esmu pilnīgi un nešaubīgi pārliecināta par to, ko piedzīvoju;

m) šodien bija pēdējā reize pusotru mēnesi garajam lekciju/praktisko nodarbību ciklam meditācijas jōgā pie Valda Svirska. ļoti, ļoti interesanta un iedvesmojoša personība, pilna ar siltumu, mieru, pacietību, sirsnību, iejūtību un gudrību. kopš regulāri praktizēju dažus no viņa ieteiktajiem koncentrācijas vingrinājumiem, esu palikusi manāmi līksmāka un priecīgāka. bet, ja arī sadusmojos vai apvainojos ir daudz vieglāk no šī stāvokļa izkļūt. manliekas, ka šīs nodarbības bija tieši, tieši tas, ko man šai dzīves posmā vajadzēja. mazliet jocīgi arī salikās, ka neskatoties uz manu specifisko darbalaiku man kaukā neticamā kārtā bija iespēja tikt uz pilnīgi visām nodarbībām. uz vienu gan nebiju pati sava tizluma dēļ.