*

nezinu vai tas no tā aukstuma vai vienkārši aiz kaukādas iekšējas nedisciplinētības un izvirtības, bet man NEPĀRTRAUKTI, gribas ēst. pie kam kārojas pašas treknākās un sātīgākās lietas, no veģetāro (ar ievirzi uz vīgan) labumu klāsta. t.i. žāvētas dateles, avokado, turku zirņi (tai skaitā humuss), garšvielains kakāvo ar medutiņu, medutiņš viens pats, olīves, rieksti (it īpaši mani treknie, mīļie brazīļi), banāni, hurma, auzu pārslas, žāvētas plūmes, zemesriekstu sviests un vēlviskas tāds. to visu varu stūķēt iekšā nepārtraukti un jebkādā secībā. nezinu, kā lai šito pārtrauc, jo pēdējās dienās kustos ļoti maz, ārā iet izvairos un tas var beigties ar to, ka tad, kad būs jāiet, durvis būs kļuvušas par šaurām.

ar cukura neēšanu gan labi iet. kārumus nepērku un neēdu un nemaz nekārojas. veikalā saldumu plaukti nevilina, jo iedomājoties par končām un cepīšiem, liekas, ka tā ir kaukāda smaga, melna ķepe un tādu pirkt un ēst negribas. kaukad darbā atkal bi uzklīdušas smalkmaizītes for free, tās pāris apēdu un bišķi brūno cukuru te kaukad pie kakao piešāvu. maizei ar skatos sastāvu un ēdu to, kurai cukrs nav klāt. bet vispār gribas ēst tikai ritīgu rupeni un tai jau parasti cukuru klāt neliek. zemesriekstu sviests, kurā ir cukurs, gan gribas, bet pēdējo mājās esošo burciņu izskrubināju jau sen un jaunu vietā neesmu gādājusi. bet ganjau, ganjau uz svētkiem vēl saceps un saēdīs kūkas visvisādas cukurotas.