*

vieni no briesmīgākajiem meliem pasaulē ir, kad Tu aizej pie zobārsta, anestēzija vēl nav iedarbojusies vai nezkāpēc neiedarbojas, bet zobārste tik urbj un urbj, uz Tavu arvien nemierīgāko dīdīšanos, kluso kunkstēšanu vai krampjaino acu miegšanu atbildot ar "viss, viss nu jau ir viss, vēl bišķiņ, bišķiņ, tūliņ ir cauri, viena maza, mazītiņa maliņa vēl palikusi".
un urbj un urbj un urbj un urbj un urbj
tā paiet sekundes, minūtes, stundas;
dienas, nedēļas, mēneši;
gadi;
desmitgades;
visa dzīve un vēl pāris gadsimti!
un tad beigu beigās viss patiešām arī beidzas.

p.s. nepatīk man iet pie zobārsta, kas nav mana iejūtīgā maigo zeltroku Sendija, bet tā kā viņa ir dekrētā nekas cits neneneatliek.