*

šovakar ejot uz vilcienu atcerējos, ka es bērnībā gribēju būt brāļi Ziemeļi. tāpēc, ka viņi ļoti smuki dziedāja šo dziesmu. gribēju tik ļoti, ka mamma man Smiltenes universālveikala bērnu nodaļā nopirka mazu ģitāriņu, kuru es ar prievītes palīdzību uzkāru kaklā un staigāju apkārt dzindzinādama. ģitāriņa bija gluži kā īsta - ar koka korpusu un pat skanēja. vienīgā problēma bija tā, ka visas stīgas bija vienāda biezuma, tātad skanēja pilnīgi vienādi.

lūk, digna radīja meistardarbu, kurā attēlots mana bērnības sapņa piepildījums



BET
patiesība ir tāda, ka atnākot mājās un pavaicājot par to visu mammai uzzināju, ka augstākminēto dziesmu izpilda brāļi Graši, kas nozīmē, ka ir notikusi briesmīga kļūda un es īstenībā gribēju būt viņi.