*

vo tev mājas un miers. pēdējās dienas visu laiku esmu uz gaisā iešanas robežas un ik pa brīdim arī eju pa gaisu. man vajag darbību, man vajag kustēties. es vairs negribu sēdēt, negribu gulēt, negribu, negribu, negribu. nekas man vairs negaršo [izņemot tās končas - paldies, freakart], visa mūzika apnikusi [šobrīd kkā aizgāja Sonic Youth, labi ka viņiem tik daudz albūmu un, ka man gandrīz visi ir], man ir apnicis lasīt, spēlēt Heroes un sēdēt netā, par gulšņāšnu vispār nerunājot. un nevajag man ieteikt kādu filmu pastīties - es nēgrībū. ja vēl tas zobs nesāpētu vismaz. gg taisnība - toč manī negants vells sēž iekšā. ja rīt nebūs labs laiks un neviens mani nevedīs pastaigāties es nezinu kas notiks. varētu notikt pat, piemēram, tas, ka es ņemu savu ļasiku ar visām nestrādājošajām pakaļbremzēm un pisu kkur taisni pa rajonu.