*

es šodien ieminu taku uz folkloras krātuvi. es tiešām nebiju varējusi iedomāties, ka tajā nepielūdzami auk(g)stajā ēkā var eksistēt tik jauka, mājīga un mierpilna vieta. nosēdēju tur dienas lielāko daļu, laika sajūta tur pilnīgi apstājas un pazūd. mani pabaroja, aizveda ekskursijā uz fondiem, parādīja oriģinālo dainu skapi, pastāstīja visko interesantu un par maza blāķīša kopēšanu paņēma tikai puscenu. skati pa logu ar debešķīgi (daudz interesantāki nekā no Vecrīgas torņiem).
bezmaz jādomā iegansti, lai tur atgrieztos, kamēr krātuve vēl nav pārcelta uz Gaismas pili.
paldies, ave.

vēl man liekas, ka manī iekšā sēž skumīgs un neizpaudies akadēmiskais gēns. nezinu, kā lai viņu apmierina. es jau nesen pētīju, ko nākamruden piedāvā vietējie zinību tempļi, bet neko, kas mani patiesi interesētu, neieraudzīju.