*

vakardiena pret šodienu kā Centrāltirgus bomzis pret pūkainu kaķentiņu. gulēju labi, piecēlos negaidīti lieliskā garastāvoklī. ar Kārli pie labā sāna aizstūrēju Golfu līdz CSDD (parkojoties pat pamanījos bamperi pamīcīt pret apmali) un gāju uz eksāmenu. uztraukums bija protams, bet nebija tā galvā-uzmaukts-melns-maiss sajūta, kas vakardien. dabūju citu inspektoru - runīgāks gan nebij ne par gramu, bet bija vienkārši kluss, mierīgs un laipns. nevis kā tas vakarējais, kurš likās ka vislaik valda dziļu aizkaitinājumu un riebumu. maršruts gan bij diezgan smags, ilgi dzenāja pa Krasteni un Maskačku, kreisie pagriezieni nepārredzamos krustojumos pāri tramvaja sliedēm, iekļaušanās plūsmā ar intensīvu satiksmi, utt. kad pusstunda bija jau nobraukta un viņš vēl nebija pateicis paldies, eksāmens beidzies, nāciet citu dienu sāku nenormāli svīst un trīcēt, jo šausmīgi negribējās pašās beigās izgāzties. un neizgāzos. ielikta man punktiņu par to, ka pārreiz par strauju sajūgu nometu (bet tie eksāmenbembji diezgan patraki ir) un vēl punktiņu par to, ka es pie stopzīmes apstājos nevis uzreiz pie šķērsojamās brauktuves malas, bet kādu metru pirms, tad pabraucu uz priekšu un atkal apstājos.
tagad nevaru apjēgt, ka varu tā vienkārši paņemt mūsu mašīnas atslēgas un viena pati braukt kur gribas un kur vajag.

statistikai:
tiesību iegūšana man izmaksāja 356.83 Ls (viss, viss, viss kopā)
un prasīja apmēram 3 mēnešus (pirmā braukšana 18. janvārī, pirmā teorijas nodarbība 8. martā. bet braukšanai pa vidu bija lielas pauzes, ja būtu braukāts intensīvāk, ta mierīgi iekļautos 2 mēnešos)
+ varu rekomendēt teorijas pasniedzēju Natāliju Fjodorovu un braukšanas instruktoru Normundu Kolātu