|
|
|
Novembris 5., 2010
20:53 - chītarts 1.01
tas redz notika sen atpakaļ un tas nemaz nav svarīgi. vienkārši atcerējos un pasmaidīju.
vot gāju klasē tjip 5. vai 6. , vērtēja mūs ar vārdiem, tb., neapmiierinoši, apmierinoši, labi un tādā garā. man vērtējums apmierinoši bija maģisks, tas bija uzskatāms par ekvivalentu mūsdinu 4, izdzirdot vērtējumu apmierinoši bija skaidrs, ka no nesekmības ir pamuktsb un līdz ar to no nepatikšanām mājās, turpretī centīgākajiem(?) karoč, zubrilām tas laikam varēja kalpot kā lami vārds.
mums vizuālajā mākslā rādija un mācija visādus tur jokus pigorus aka optiskas ilūzijas un tādā garā. lika mums pašiem zīmēt. mājās bija uzdots sagatavot 3gab 10x10 papīrus kas būtu pieskaitāmi stundā apskatītajai tēmai.
pēc nedēļas, kad bij pienācis laiks atrādīt savus mājas darbus, viss likās kā parasti - es nebiju neko mājās sagatavojis tapēc matemātikas stundas laikā uz no klades izdīrātām rūtiņu lapām fiksi sačinīju kautkouzapmierinoši, skuķi bija rāvušies melnās miesās un dabūja normālas atzīmes pat tad ja bij acīmredzams iztēles trūkums, džekiņš, kas pa žizņi komiksus zīmēja, bij uzkapājis virs 10 gab tos kvadrātus un par to tika novērtēts, nu un tad protams interesantākais. klases biezākās ģimenes pēctecis sadzirdējis savu uzvārdu tādā lepna pieaugušā manierē piecēlās un abās rokās sev prikšā turot melnu, glancētu A4 mapi lepni izrieztu krūti aizsoļoja līdz klases priekšai līdz skolotājas galdam.
skaidrības pēc jāpaskaidro ka tam džekam neskatoties uz viņa izlaizto raksturu un pārmantoto augstprātību tomēr bija galva uz pleciem. nu matemātikā vienmēr bij pārlicinošs līderis un fiziskajā audzināšanā uzrādija apmierinišus rezultātus vienīgi zīmēšana viņam nepadevās lāga.
tad nu klase biš pieklususi gaidija ko viņš vilks ārā un atrādīs. izvilka viņš trīs gab paintā zīmētus gara darbus. tāda gadījuma vēl skolas vērsturē nebija bijis, kad vizuālās mākslas mājas darbu kāds būtu izpildijis uz kompja, paintā. nu un taisnības labad jāpizīmē ka dotajā brīdī kompji mājās bija pāris skoliniekiem (nu tāa ka uz vinas rokas pirkstiem var saskaitīt). mulsums skolotājas sejā nebij noslēpjams. viņa nopētija darbus no abām pusēm kautko itkā murmināja pie sevis. paskatījās uz divdesmit citiem mājas darbiem, kas viņai jau gulēja uz galda kakudzē, paskatījās žurnālā , paskatījās uz klasi un tad uz pašu autoru.
bija acīmredzams ka viņai īsti nepatīk notikumu pavērsiens un tas ka viņa tagad ir nostādīta nepatīkamā situācijā, kad no viņas lēmuma būs atkakrīga vizuālās mākslas, kā mācību prikšmeta, tālākā attīstība mūsu ciema skolā.
tā arī jēdzīgu risinājumu neatradusi ielika viņam neko neizsakošo "apmierinoši" un paskaidroja, ka ar kompi īsti neskaitās...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |