Janvāris 26., 2015
| 08:07 Vai nu es esmu kļuvusi par alkoholiķi, vai arī iemācījusies pareizi dzert/atskurbt. Šogad esmu nopietni dzērusi 3 reizes, un visas trīs nākamā diena ir bijusi pilnīgi ok/patīkami pūkaina, nevis "kill me now" poha. Nu labi, 2 reizes no trijām dzēru labu alkoholu, bet zato daudz par daudz.
Maģiskajā receptē ietilpst: - vienā brīdī beigt dzert (ar domu, ka jāaiziet gulēt vai nu jau skaidrā, vai tajā "hmmm, man laikam sākās viegla poha" stāvoklī), pamatojums: ņefig būt šmigā un gulēt vienlaikus, tas nav racionāli un tu nevari izkontrolēt, ko tavs ķermenis grib. Nu tb tikt vaļā no tās pusaudziskās panikas "ja es beigšu dzert, tad uzreiz būšu skaidrā, un to taču nevar pieļaut!!!", jo ir taču skaidrs, ka pēc 2-3 stundu dzeršanas tu vari 3 stundas nedzert un vēl joprojām būt patīkamā žvingulī, - dzeršanas sākumā ir jauki iedzert arī kaut ko bezalkoholisku, vidū vienmēr aizmirstas, bet tad tajā beigu athoda posmā noteikti dzert visko bezalkoholisku (piezīmēsim, ka gāzētie dzērieni ir kļūda, ne tik liela kļūda kā dzert alkoholu, bet ar tiem vienmēr kaut kas jāapēd - kuņģa skābes dēļ), - banāni! pēcdzeršanas athoda posmā obligāti, nākamajā rītā good to have. Teorētiski jebkas, kurā ir minerālvielas, bet nu de facto banāni ir visvieglāk iekšā dabūnamie, - vanna, ilgi (man šķiet, ka tas ir krutākais līdzeklis pret atūdeņošanos).
|
Comments:
Es daudzpadsmit gadu vecumā pēc tusiņiem vienkārši "iztīrīju kuņģi" un iedevu tam uz miegu kriksīti siera un pāris malkus piena. No rīta bij` tīri ok. Bet nupat vīra darba ballē atklāju, ja vislabāk ir vienkārši blakus alkoholiska dzēriena glāzei turēt arī glāzi ūdens. Tad glāzes cilāšanas refleksu var izmantot, cilājot ūdens glāzi un nepiedzeroties, tik visu laiku tusējot patīkamā reibulī.
Man riebjas tā "kuņģa tīrīšana", tb tas nav tas līmenis, līdz kuram es gribētu dzert. :)
Ūdens glāze blakus man totāli nestrādā. Nu tb pie pirmajām 3 glāzītēm fine, kaut kādā vīra darba ballē arī fine (vismaz pēdējā, kur es biju, man totāli nebija vēlmes pielikties un kārties kaklā Lapčenokam, lai cik viņš nebūtu pārsteidzoši-profesionāls), bet pie normāla tusiņa - meh.
Manuprāt vīra/sievas darba (arī sava darba) balītē vispār nav labais stils pārdozēt. Labāk būt atkritējam un nedzert vispār, ja reiz nevar novilkt robežas.
Nākošā rīta ir good to have auksts Aldara pilzenes alus. Lai gan, ja gadās kā jaunības gados, ka drīzāk gribētos mirt ne turpināt athodņaku, tad gan laikam palīdz tikai kuņģa tīrīšana un bezgalīgi ūdens daudzumi. Man gan ir aizdomas, ka uz vecumu sevi spējam labāk kontrolēt dzeršanas procesā, lai nesanāk tas OMG OMG just kill me.
Alkohols nākamajā dienā = ewww.
Bet nu nez, pagājšgad man visnotaļ vairākas reizes bija OMG OMG just kill me. Tā ka vai nu tu mani par jaunu nosauci, vai arī tas nenotiek automaģiski :)
nākamā dienā kvalitatīvs, auksts šampis ir pat ļoti ok, tik lēni un nemanāmi velk pāraugt divdienniekā.
Kāpēc ne alko nākamā dienā? Ļoti plāna alko (pilzenei 4,2 abaroti) lietošana mazos daudzumos nākamā dienā pēc niknas alko lietošanas normālos apstākļos rezultējas divos "vainu": a) paliek vieglāk, jo izlīdzina robežu starp skaidrā / šmigā b) paliek tik sūdīgi, ka iztīrās kuņģis un pēc tam vienalga ir vieglāk, jo ķermenim vairs nav jāpārstrādā ļoti liekais alko, kas sakrājies kuņģī.
Tikai spriedelēju :)
Vai arī c) un plosts turpinās
Man apkārt ir bijuši pārāk daudz hronisku alkoholiķu, lai es šito triku izveiktu.
dīvainākais, ka iestājoties zināmam vecumam galvā nostrādā trauksmes zvans, "pēc šitās glāzes labāk neturpināt!" un kas dīvaini mazāk jautri nepaliek un arī nākamā diena puslīdz patīkama.
Nu fak, tu arī par vecumu runā!
nu sorry, es par sevi, tev vēl ir kur augt :)) |
|
|