Žēl, ļoti žēl. :(

Tā pieredze, kad laikam 3. vai 4. klasē skolotāja mācīja par saules kustību debesīs, salīdzinot to ar pulsteņrādītāja virzību. Tikai viņa piemirsa, ka 12 stundu pulkstenis diennaktī rotē 2 reizes, un sāka stāstīt muļķības, ka plkst. 12 saule ir dienvidos, bet plkst. 6 tieši ziemeļos. Tas vēl bija ok, jo jau toreiz labi sapratu, ka katram var gadīties mirkļa apjukums. Bet tad viņa sāka to atjautāt klasei, un klase ātri uzķēra, ko skolotāja no viņiem grib un jau pēc pāris "nepareizām" atbildēm, sāka atbildēt viņas "pareizās" muļķības. Mani toreiz ļoti samulsināja, cik ātri klase samierinājās ar šo absurdu, lai tikai skolotāja būtu apmierināta.

Līdzīgi gadījumi atkārtojās regulāri un tagad augstskolā notiek tas pats. Izglītības sistēma māca bērnus iekļauties sabiedrībā, upurējot savu sirdsapziņu, un iemāca runāt to, ko sabiedrība vai priekšnieki no viņiem grib, nevis savas domas par to, kas ir pareizi vai nepareizi.

(Reply to this) (Thread)

Es atceros,ka 2.klasè skolotaja teica: "Màrtina zimulis",dativs,jo atbild uz jaut. "kam?",kam pieder tas zimulis. Es kluseju,bet zinaju,ka vinai nav taisniba.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tad cits atlika kā klusēt – jo skolās nav pieņemts “agree to disgree”.

(Reply to this) (Parent)

On the bright side: berns labi adaptejas vidè,galu gala ta ir loti vertiga un dzivé noderiga lieta.

(Reply to this)

Skat. tēzi par izglītības formām: http://lesswrong.com/lw/iq/guessing_the_teachers_password/

(Reply to this)