Aprīlis 13., 2013
| 19:32 Stāstu, vārdsakot, šodien prozistiem: "Jūs nebrīnieties, ja sižeta sinopse jums sanāks sausa un neinteresanta, tas ir normāli. Mans bēbītis, piemēram, ir ļoti jauks un mīlīgs bēbītis, bet, ja es jums parādītu bēbīša skeletu, tad jūs pat neiedomātos, kāds mīlīgs bēbītis." Un pašai galvā paralēli tipa wtf tu tagad runā, āāā, bēbīša skeletiņš.
|
Comments:
| From: | jim |
Date: | 13. Aprīlis 2013 - 19:48 |
---|
| | | (Link) |
|
:DDDDDD
Mans dēls tieši vakar iemācījās, ka skelets ir viņā iekšā, nevis aiz loga, kā viņam šķita. tagad rāda pie vaiga un saka: siklets. (lai to iemācītu, nācās tikai tēvam uzzīmēt ribas un kaulus pilnā augumā, un ļaut bērnam to visu iztaustīt)
Man, piemēram, nav nekādu šaubu, ka Tavam bēbītim zem mīlīgās ārienes ir arī īpaši mīlīgs skelets. :)
nejauc man analoģiju, ja? :D |
|
|
|
Sviesta Ciba |