Janvāris 20., 2011
| 01:01 Eu, psīcholoģijas studenti, pastāstiet, kā psihdakteri nonāk pie saviem secinājumiem par to, ka tāda-un-tāda-figņa-bērnībā visbiežāk noved pie tāda-un-tāda-rezultāta pieaugušam cilvēkam? Pieņemu, ka ir statistika, ko izvelk no ļautiņiem, kas nonākuši cietumos/traķenēs, no tās var kaut ko dabūt ārā (nu, tur "x% izvarotāju pašus bērnībā drāza" vai tamlīdzīgi), bet kā viņi izdara secinājumus par tiem, kas vienkārši aiziet pie psihologa/terapeita un līdz traķenei vai pat medikamentiem nedavelk? Tā ir statistiskā metode ("šonedēļ pie manis atnāca pieci neirotiķi, trīs alkoholiķi un divi sociopāti, reku atskaite par viņu bērnības psihotraumām") vai vnk psih* savelk sakarības pēc saviem iespaidiem un sajūtām, uzraksta disertāciju un pēc tam tas tiek pieņemts par tīru monētu? (Šitā reizēm šķiet, lasot visādus populārzinātniskos gabalus, bet tos laikam par piemēru nevajadzētu ņemt). Vai arī pus-psihos ekstrapolē no pavisam psihajiem?
*sorry par smīkņājošo valodiņu, ir vēls un es nemāku norm runāt
|
Comments:
es domāju, ka viņi ļoti ilgi un rūpīgi aizpilda poliklīnikas kartīti
Es domāju, ka viņi veic pētījumus ar visdažādāko, arī "normālo" cilvēku kopām un rezultātu statistisko apstrādi. Disertācijas neraksta pēc principa - "man liekas, ir tā". Protams, nevar izslēgt, ka daži ūdensgabali tiek sacerēti, rūpīgi lasot sviesta cibas lietotāju ierakstus :)
vai pašam klusītēm jūkot prātā un nodarbojoties ar pašanalīzi. jā, es uz tevi skatos, karl gustav.
From: | anna |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 02:39 |
---|
| | | (Link) |
|
pētījumi, pētījumi, pētījumi, daudz pētījumu (lielākā daļa speciālistu aprindās ievērību gūstošo pēt. ir kvalitatīvi, statistiski precīzi, pārbaudīti, atkārtoti).
piemēram, pētot kādu personības iezīmi pieaugušajos, tiek arī pētīts, kas to ir veicinājis vai izraisījis, ņemot vērā arī bērnības pieredzes ietekmi, ja tā izrādās statistiski nozīmīga konkrētajā situācijā.
šādos pētījumos respondenti parsti nebūt nav tikai tie, kas apmeklē speciālistus; tie ir parasti cilvēki (tāpat kā parastus cilvēkus pētījumos iekļauj skds, gfk, tns u.c.).
psiholoģijas zinātnē parādi diktē pāris starptautiski zinātniski žurnāli ar nenormālām prasībām, pieņemot pētījumus publikācijām (neatceros ciparus, bet vai tik ne tā, ka tikai 5% no iesūtītajiem darbiem tiek publicēti). pirms publicēšanas raksti tiek recenzēti, tiek pieprasīti labojumi, precizējumi u.tml. tur ķep ļep pētījumam nav reāli tikt iekšā.
paldies
reizēm tas PR ir tik maz pēc zinātnes, ka reāli samulsti ;)
Man ir aizdomas, kam ir kaut kāds sakars ar grounded theory, ko es tagad caur puņķiem un asarām apgūstu. Tb, tā ir tekstu analīze. Par LV psiho neko nezinu, taču, ja ir tā, kā rāda Holivuda - visas sarunas tiek ierakstītas - tad ar teksta analīzi nevajadzētu būt problēmām.
bļā! šitā jau var bērnu piebiedēt, nu, par to ierakstu
A tu točna zini, ka Tavs šrinks to nedara?Vnk tas stereotips, ka pacienta lieta pie psiha sastāv no dokumentiem, gan skaņu failiem, man tik ļoti visādu filmiņu un grāmatiņu dēļ iesēdies prātā, ka šķiet - savādāk pat nenotiek.
man jau šķiet, ka būtu normāli pabrīdināt. bet man vispār daudz kas nepareizi šķiet.
hehe, publisks ieraksts :) bet es tankā
1) "kā psihdakteri nonāk pie saviem secinājumiem par to, ka tāda-un-tāda-figņa-bērnībā visbiežāk noved pie tāda-un-tāda-rezultāta pieaugušam cilvēkam?" ir pētījumi, bet parasti tas nav par *noved*, bet *ir saistīts* - korelē. tās ir dažādas lietas. veic statistiskos pētījumus arī ilglaicīgus. paņem atlasa cilvēku grupu un seko tiem 20 gadus. var arī otrādi, sākt ar sekām, bet tā metode daudz vājāka.
2) "kā viņi izdara secinājumus par tiem, kas vienkārši aiziet pie psihologa/terapeita "
te jāskatās individuāli. parasti tā ir varbūtība iegūta no izglītības, intuīcija no pieredzes un minēšana.
3) "Vai arī pus-psihos ekstrapolē no pavisam psihajiem?"
Wtf? tie ir kaut kādi jēdzieni?
paldies, helpful. es nevaru visu tā izstāstīt, bet šitais palīdz |
|
|