"nobružāti un lēti" - uztverot ikrīta negācijas :P
laikam vienīgais, kas aizkērās:) par pārējo - jūtos laikam bišķi par daudz aprobežota. šorīt. stunda puscaurnemiega. laikam jau tomēr varētu saskrieties. es Tev vēlejos izstāstīt vienu iespaidu no mūsu pēdējās tikšanās. (Tas būs par to, kādēļ ienīstu sievietes:P~)

(Reply to this) (Thread)

mani arī ienīsti?

es nebrīnītos, nebūtu vienīgā ;) bet tā ir mana šīrīta negācija, nevermind.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

khe khe :)

(Reply to this) (Parent)

Tev vajadzētu rakstīt vēsturi - sanāktu skaisti un cēli, un, iespējams, vietām pat ticami ;)

(Reply to this) (Thread)

mhm, sure. tāpēc, ka es nekad neesmu ticējusi vēsturei un vēsture man principā riebj tieši tāpēc, ka pretendē uz īstenības attēlojumu.

labrīt, labrīt.

(Reply to this) (Parent)

Tipa, Kristus dalot pēdējās vakariņas, kā deva maizes kumosu Jūdam, ta šamajā ļaunais gars ielīda. Da nu ih...

(Reply to this) (Thread)

jāstarpcit, perfekta analoģija.
Jūda vienkārši domāja par to, ka vajadzētu aiziet un nodot Jēzu. Jēzus to zināja, paskatījās uz viņu un teica: "To, ko dari, to dari drīz." Un, bļin, kas gan Jūdam atlika kā vien iet un nodot Jēzu? Ja jau pat Jēzus, tāda autoritāte un krutais džeks, saka, ka Jūda ir nodevējs, tad viņam vienkārši pietrūka spēka pateikt "Nē, es to nedarīšu".

Elementāra provokācija. Jā, katrā cilvēkā ir savs ļaunais gars, sauc to kā gribi, un gan Jēzus, gan Kleits paši uzprasījās. Es nesaku, ka Aleksandrs (vai Jūda) nav vainīgi. Es saku, ka viņi daudz vairāk ir vainojami nevis slepkavībā/nodevībā, bet elementārā nespējā stāties pretī citu cilvēku priekšstatiem par viņiem.

(Reply to this) (Parent)

Dažreiz mēs patiesību neredzam, jo vairāk ja tā zīmējas uz pašiem, savu lēnprātību ar laiku pārvēršam augstprātībā, savu labestību godkārē. Kleits viņam atgādināja, to ko vairs neredzēja pats, atgādināja to kam Aleksandrs neticēja, vai negribēja ticēts, lai tā bija patiesība. Radīt patiesību nav iespējams, to var vai nu atzīt, vai nē.Apslāpēt nogalinot.

Īstenībā pati filma ir pretīgi garlaicīga...

(Reply to this) (Thread)

Nē. Patiesība bija tikai potenciāla. Tas ir tāpat kā tad, ja sieva ir nenormāli un nepamatoti greizsirdīga uz vīru: pastāv ļoti liela iespējamība, ka vīrs sāks laist pa kreisi ar argumentu "tāpat viņa uzskata, ka es viņu krāpju, tad vismaz lai man kāds prieciņš no tā tiek". Vai arī vienkārši riebj būt nepamatoti apvainotam.
Un pēc tam sieva, protams, triumfējoši paziņo "Es zināju, ka viņš mani krāps!!!" Lai arī, ja viņa būtu uzvedusies normāli, varbūt šis vīra potenciāls nebūtu izpaudies.

Un manā skatījumā filma bija izcili interesanta. Bet par to labāk nediskutēsim, es šodien esmu nervoza un varu sākt izteikt personiskas dabas piezīmes :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau sanāk ka Aleksandrs pirms paziņojuma, bij tā laika maķedoniešu uzskatiem atbilstoš, cienīts, tikai lūk vienu no viņa draugiem pārņēma skaudība un viņš izteica vārdus kuri kļuva par patiesību!

Potenciālā patiesība, tas ir kas līdzīgs realitivitātes teorijai?:))))

Par salīdzinājumu ar greizsirdīgo sievu, tik pat labi, es varētu paņemt ieroci un iet šaut visus pēc kārtas, tāpat mēs visi mirsim reiz!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katram cilvēkam ir sava dark side, īpašības, kuras viņš/-a cenšas neizpaust, apvaldīt, tikt ar tām galā. šīs īpašības izpaužas mazāk nekā tās īpašības, kuras cilvēks izkopj, bet tik un tā ir jūtamas, un cilvēki var tās pamanīt un norādīt uz tām. \
un, tā kā cilvēks ir ļoti jūtīgs attiecībā pret šo tumšo pusi, tad viņš arī ļoti jūtīgi uztver visus izteikumus attiecībā pret to; tāpēc var daudz vieglāk radīt ilūziju, ka šī tumšā puse ir viņa patiesais "es", bet tā puse, kas tiek kultivēta - tikai maska.
un, ja to parāda kāds, kam šis cilvēks uzticas vai kura viedoklis šim cilvēkam ir svarīgs, tad ietekme ir pietiekami liela, lai cilvēks - kaut uz brīdi - atmestu savu "masku" un pārvērstos par savu tumšo alter ego. t.i., savu potenciālo "es", kuru parasti slāpē.

bet tavu argumentu par "apšaut visus pēc kārtas" nesapratu, piedod :)

(Reply to this) (Parent)