Novembris 1., 2004
| 12:23 - šīrīta problemātika cilvēki melo un noklusē tādēļ, lai saglabātu savu pašcieņu. (kādēļ vēl?) lai tas otrs neuzzinātu, ka es esmu tāds, lai tas otrs neuzzinātu, ka esmu izdarījis to, lai tas otrs neuzzinātu, ka - nē, to es neteikšu, lai jūs neuzzinātu, kas ar mani notiek -
melošana, bailes un slēpšanās pašas par sevi negrauj pašcieņu? vai arī pašcieņa ir ārējs faktors, galvenais ir tas, ko citi redz, ne tas, kā liekas tev? cik bieži tu esi zaudējis kaut ko, kas tev varētu būt dārgs un svarīgs, tikai tādēļ, lai saglabātu pašcieņu? vai tas bija to vērts?
vai sakāpināta raizēšanās par savas pašcieņas saglabāšanu patiesībā nesignalizē par pašapziņas trūkumu? Mūzika: Einstürzende Neubauten - Redukt
|
Comments:
| From: | magnolia |
Date: | 1. Novembris 2004 - 12:27 |
---|
| | varbūt par citu,bet ienāca prātā | (Link) |
|
nu manās acīs cilvēki,kas nav atklāti,cieņu neizraisa toties viņi Paši sevi par to dikti ciena,sargājot savu Lielo nevienamnerādīšu dārgumu,kas bieži izrādās tukšums pašcieņa...vārdu spēle
bet es mēdzu šokēt ar max atklātību dažus tas atraisa,dažus aizbaida ar dažiem var pakāpeniski
| From: | honeybee |
Date: | 1. Novembris 2004 - 12:30 |
---|
| | Re: varbūt par citu,bet ienāca prātā | (Link) |
|
ir, ir par citu. ne jau citos viņi vēlas iedvest cieņu, bet sevī. caur citiem.
un vispār jau šitais te bija par mani.
varbuut gljeevuliiba? piekriitu peedeejam teikumam.
žetons... gļēvulība. tas, ko es te saucu par "pašcieņu", varbūt ir visparastākā gļēvulība, vārdu "es taču neiešu riskēt" formulēšana kā "man ir pārāk daudz pašcieņas, lai riskētu".
brrr, atkal būs domājamā diena laikam :(
bet varbuut nevis pashcienja, bet _paarliecinaatiiba_ par sevi. pashcienja it kaa buutu, bet paarliecinaatiibas nee.
definīcijas, definīcijas. es pagaidām esmu sapratusi tikai to, ka tajā visā k-kas ir galīgi garām.
ja klasiski mes visi gribam but labaki neka esam. ja - meloshana un bailes grauj pashcienju.tad pasham vairs nepaliek nekas..un cilveks zud
vai, nu kāpēc tu man liec no rīta tik sarežģītus tekstus lasīt? :/
Es meloju vai noklusēju trijos gadījumos- lai nesāpētu citiem lai man kāds netraucētu darīt to, ko vēlos lai kāds par mani nedomātu sliktāk nekā ir patiesībā...
Kaut kā tā...:)
a man liekas, ka nokluseeshana saap. labaak, lai pasaka. kaut vai vaardus taadus kaa nazhus muguraa, betlai pasaka..
Varbūt, ka tā- ja tā noklusēšana ir hroniska, tad jā. Bet, ja tas ir viens moments, ko tajā brīdī nepasaka, bet turpmāk tas nav aktuāls, tad labāk tomēr paklusēt.
hmm.. atceros veel kaa brauci virsuu birutai baumanei par to, ka vinja nesaglabaa pashcienju, un tu taa nekad nedariitu. :)
jā, es jau domāju, ka kāds par šito ieminēsies :) t.i., par situācijām, kurā cilvēks upurē pašcieņu, lai tikai kaut ko saglabātu. bet tomēr ir atšķirība starp to, kad cilvēks sevi patiešām pazemo, lai saglabātu attiecības, kuras pašas par sevi jau ir pazemojošas, un to, ka cilvēks atļaujas noņemt masku, būt atklāts, zinot, ka var dabūt pa seju. un var arī nedabūt. un, ja dabūs pa seju, tad spēs izslieties, pagriezties un aiziet.
vai teiksim tā: atdot visu pašcieņu ir kaut kas drausmīgs (un, ja es nemaldos, pēdējā laikā es neko tamlīdzīgu neesmu darījusi), bet konstanti staigāt maskā tikai tāpēc, lai -diespas!- nezaudētu ne kriptiņu no savas pašcieņas ir tikpat stulbi. un faktiski pazemojoši: tā tu atzīsti, ka nespēj dzīvot bez maskas vai, precīzāk, ar elastīgāku masku.
Labi, ka man shaadi jautaajumi ir sveshi. |
|
|