jā, es jau domāju, ka kāds par šito ieminēsies :) t.i., par situācijām, kurā cilvēks upurē pašcieņu, lai tikai kaut ko saglabātu. bet tomēr ir atšķirība starp to, kad cilvēks sevi patiešām pazemo, lai saglabātu attiecības, kuras pašas par sevi jau ir pazemojošas, un to, ka cilvēks atļaujas noņemt masku, būt atklāts, zinot, ka var dabūt pa seju. un var arī nedabūt. un, ja dabūs pa seju, tad spēs izslieties, pagriezties un aiziet.

vai teiksim tā: atdot visu pašcieņu ir kaut kas drausmīgs (un, ja es nemaldos, pēdējā laikā es neko tamlīdzīgu neesmu darījusi), bet konstanti staigāt maskā tikai tāpēc, lai -diespas!- nezaudētu ne kriptiņu no savas pašcieņas ir tikpat stulbi. un faktiski pazemojoši: tā tu atzīsti, ka nespēj dzīvot bez maskas vai, precīzāk, ar elastīgāku masku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, ka man shaadi jautaajumi ir sveshi.

(Reply to this) (Parent)