Oktobris 18., 2004
| 14:05 Skan maiga un mierīga mūzika... Debesis klājas pār zemi kā līķauts, es apsedzos ar tām un domāju par Viņu... Viņš ir tik tālu no manis un tik neaizmirstams, un viņa pieskārieni ir ieēdušies manā ādā tik dziļi, ka man tā būtu jānoplēš, lai atbrīvotos no atmiņām - un vai tas līdzēs? Arī tad, kad es Tevi aizmirsīšu, es domāšu par tevi. Lai arī mēs nekad, nekad vairs nebūsim kopā. Tik maigs ir līķauts pār manu seju, maigs kā Tava āda, maigs kā mana āda, kas atcerēsies Tevi arī tad, kad manis vairs nebūs. Garastāvoklis:: romantiska Mūzika: Four Tet - My Angel Rocks Back and Forth
|
Comments:
Tā vien liekas, ka tu sāc zust.
Brrrrr.... nu gan tev jumts iet nost
ko es varu tur padarīt... es ilgojos pēc viņa, tu nevari iedomāties, cik ļoti! es ilgu laiku to neteicu, es cerēju, ka tas beigsies, bet tas nebeigsies nekad. es tikai vēlētos, lai tad, kad nāve atnāks pēc manis, tā atnāks viņa izskatā.
*Makmerfijs pavaid Davai srochno beidz celibaatu - tas jau liekas aizgaaajis par taalu
bet es nespēju... tu saproti, mans ķermenis vienkārši aizslēdzas, nelaiž nevienu iekšā, nu, ne burtiski, jā, arī burtiski.
*Makmerfijs turpina vaideet
eeee? man tagad bija jānosarkst?
Nezinu kur un kad, bet kaut kas līdzīgs jau ir lasīts... |
|
|
|
Sviesta Ciba |