|
Oktobris 18., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 14:05
Skan maiga un mierīga mūzika... Debesis klājas pār zemi kā līķauts, es apsedzos ar tām un domāju par Viņu... Viņš ir tik tālu no manis un tik neaizmirstams, un viņa pieskārieni ir ieēdušies manā ādā tik dziļi, ka man tā būtu jānoplēš, lai atbrīvotos no atmiņām - un vai tas līdzēs?
Arī tad, kad es Tevi aizmirsīšu, es domāšu par tevi. Lai arī mēs nekad, nekad vairs nebūsim kopā. Tik maigs ir līķauts pār manu seju, maigs kā Tava āda, maigs kā mana āda, kas atcerēsies Tevi arī tad, kad manis vairs nebūs.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |