|
Janvāris 16., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 08:01 - blogotāju klasifikācija :)
Protams, šis dokuments nav nopietni ņemams un katrs mēs esam individualitāte, bla bla bla.
Un katrs mēs šeit nodarbojamies ar trijām lietām, tikai dažādās attiecībās:
.: pašattīrīšanos (tiekot vaļā no spēcīgajām, reizēm pārāk spēcīgajām domām & emocijām, kuras mums vairs nav vajadzīgas),
.: demonstrāciju (sevis vai savas pasaules, vai vienkārši pasaules),
.: domāšanu domu piefiksēšanas formā (jo katram zināms, ka vismaz puse idejas rodas, mēģinot to izklāstīt).
Tad nu attiecīgi nāk nosacīta blogotāju klasifikācija:
1. Ekspresīvais (no vārda to express - izpaust) tips, ko var iedalīt
a) emocionālajā paveidā (vēlreiz vēlreiz Tavās rokās būt sadegt sadegt bet nepazust man vairs nav Tev ko teikt bet lūdzu ļauj aizmirst Tevi vēlreiz vēlreiz tavās rokās būt sadegt sadegt bet nepazust, phoenix), ko ir visnotaļ aizraujoši lasīt, tiesa, pārņem arī viegla neērtības sajūta, kā lasot svešas dienasgrāmatas, un vēl pavisam dīvaina sajūta pārņem, saprotot, ka aiz šķietamās atkailinātības ir robeža, pāri kurai tev netikt. un līdz galam tā arī nesaprast.
b) stāstošajā paveidā (Viens vieniigs jautaajums - ko tu veelies no manis? - zhmudzeeja tad kad naacaam no mkv. Tur, parkaa. Tad, kad teici, ka kaut ko neveelies apspriest., narayana), pēc būtības jau efekts tas pats - it kā tiek pateikts viss, bet patiesībā nav pateikts nekas, jo tu tā arī nezini, KAS ir noticis.
c) mākslinieciskajā paveidā (sajuuta, ka kaut kas truukst, jo ir paaraak daudz no kaa izveeleeties? varbuut., kat), ko tu, cilvēks, lasi kā dzeju, līdz kādā brīdī apjēdz, ka tā ir dienasgrāmata. A varbūt tomēr nemaz nav? Varbūt tā tiešām ir (tikai?) māksla?
2. Nosaucošais tips, kurš, tāpat kā ekspresīvais, stāsta par sevi, bet sniedz mums nevis domas rašanās procesu, bet gan pašu domu kā galarezultātu. Šo tipu var iedalīt:
a) refleksīvajā (Heh.. Apbrīnojami īstenībā cik lielu traģēdiju no niekiem cilvēks ir spējīgs pats sev uztaisīt. Gabaliņu pa gabaliņam tur prātā viss izlobās, līdz beigās tiek pārvērsts par ultrafarsu., andux), kas runā - par - sevi - bet - tas - var - noderēt - arī - citiem (bet var arī nenoderēt, atkarībā no citiem),
b) konstatējošajā (piedodiet, visi, kam piedirsu dvēselē., watt), kas parasti sniedz tik abstrahētu domas galaproduktu, ka gribot negribot jāpavada pāris minūtes, izmisīgi cenšoties saprast, no kā autors ir inspirējies, lai lielākoties tā arī nesaprastu (nekad jau nevar saprast, bet šeit netiek atstāta pat ilūzija),
c) citējošajā (necitēšu, bet palasiet, piemēram, ob), kurš nosauc mūziku/filmu/grāmatu/rakstu/websaitu, kas viņam patlaban ir aktuāla, un uzskata, ka ir devis citiem labāko daļu no savas pasaules.
3. Filosofiskajā, kurš savas domas un idejas paceļ augstākās sfairās un apraksta visu (sevi ieskaitot), no augšas, un to nu atkal var iedalīt
a) emocionālajā (Smieklīgi paliek kad apzinies, cik subjektīvi milzīga nozīmība ir uzkrauta patiesībā pilnīgi nesvarīgam notikumam. suic), kuram šis skats no augšas/apakšas/whatever izraisa spēcīgas emocijas, vienalga, vai tā būtu patika vai nepatika, un
b) distancētajā (Brīžiem liekas, ka starp mani un realitāti veidojas kāda īpatnēja spēle, tikai brīžiem nevar saprast, kurš kuru spēlē... solstykker), kas visnotaļ rada iespaidu, ka "kaut kur tur, pasaulē, un ar manu miesu notiekošais" viņu nemaz neskar.
Apmēram tā. Jāpiezīmē, ka neviens no mums nav pilnīgs kāda tipa pārstāvis (par ko liecina, piemēram, tas, ka sevi, lūk, es nevaru definēt :D), ka šis tas palika neminēts tāpēc, ka minēju es tos blogus, kurus es pati lasu un kas man patīk, a tos, kas man nepatīk, nelasu un neko par tiem nezinu.
Jā, un pie sadaļas "ko mēs šeit darām" es aizmirsu pieminēt visnotaļ būtisko "nositam laiku" ;)
|
Reply
|
|
|