|
Jūnijs 3., 2003
 | 03:10
žēl, ka vārdi parasti netrāpa tos, kam tie ir tēmēti, un netrāpa tur, kur tēmēts.
pieļauju - tas ir viens no iemesliem, kāpēc es nodarbojos ar literatūru. jo tur vārdam ir nozīme pašam par sevi, un ikviens lasītājs pats atrod tā mērķi.
mazliet žēl arī, ka cilvēki tomēr ir tik tāli viens otram. brīži, kad viņu pasaules saskaras, ir tikai nejauši, brīnumaini saprašanās uzplaiksnījumi. un tas, ko es savulaik saucu par "mīlestību", velkot paralēles ar "savstarpēju sapratni", izrādās, ir bijusi tikai mīlestība :) (un kas ir tas, ko es tagad saucu par "mīlestību"?)
kaut kur lasīju domu, ka, ja kāds no malas pūlētos klasificēt cilvēkus, tad, visticamāk, šis kāds uzskatītu, ka katrs cilvēks pieder pie atsevišķas sugas. vai kaut kā tā. un ka tik ne tā.
sevi, savu dzīvi ir jēga samērot tikai ar mūžību. Dievu. nāvi. piedzimšanu. samērot ar citiem cilvēkiem, ar citu cilvēku vārdiem nav jēgas.
meklēt kādas atbildes, ceļu vai risinājumu citos cilvēkos arī nav jēgas - ja nu vienīgi ciktāl viņos ierunājas Dievs. vai ciktāl tu esi spējīgs šo ierunāšanos saskatīt.
jautājums jau, galu galā, ir tikai par to, ciktāl tu pats sevī spēj šo ierunāšanos saskatīt.
un tad jau arī citi ļaudis nesāpēs.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/163176/135) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) elina |
|---|
| Date: | 3. Jūnijs 2003 - 08:35 |
|---|
| | | (Link) |
|
es taada neparasta, laikam tad.
man parasti viss traapa kur vajag.
dazjreiz pat par daudz traapu.
Man, laikam, parasti trāpa tie vārdi, kuri man nav domāti, bet tie vārdi, kuriir domāti man ... nu tie man paiet garām!
/me nesaprot, kas ar HB notiek! Pēdīgā laikā tāda dikti savāda!
nezinu. nekas it kā. aiz tīrās bezdarbības ņemos pa savu sprostiņu ;)
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/46592/484) | | From: | skuka |
|---|
| Date: | 3. Jūnijs 2003 - 09:44 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nespēju iedomāties, kā es varētu samērot sevi ar Dievu, mūžību... tie ir tik milzīgi. Es esmu par mazu.
Protams, ar citiem cilvēkiem arī nav vērts.
Es varbūt teiktu, ka ir jēga samērot sevi esošo ar sevi - to ideālo, kāda vēlos būt. Un, kas veidojis šo ideālu - Dieva vārdi un darbi, nojausma par mūžību, citu cilvēku dzīves... tas jau katram individuāli.
offtopic par manu ieprieksheejo, nedaudz uzbruukosho tekstu dazhus postus atpakalj.
man ir paaraak liels slinkums taisiit valjaa tavu journal vai spiest podzinjas savai friendlistei, lai es tiktu pie taa posta, taa ka es rakstiishu sheit:
nu... tu mani shausmiigi iepriecinaaji patiesiibaa. nemaaku izskaidrot kaadeelj, bet tu esi tas cilveeks, kuraa es lielakoties klausos un kursh mani interesee un kuru es respekteeju. iespeejams tas ir deelj taa, ka tavs iikshkjis ir nedaudz garaaks par maneejo, bet man raadiitaajpirksts... bet kopumaa muusu plaukstas ir liidziigas :)
un, atziishos. esmu to teikusi citiem, bet tavaa klaatbuutnee es juutos neerti. lielaakoties... es pat varu meegjinaat izskaidrot kaadeelj tas taa ir, bet nedomaaju ka tas ir vajadziigs, turklaat peec mana shii teksta un to ko tu jau zini... vari izsecinaat pati.
tavs tekstinjsh, par to, ka es esmu viens no retajiem cilveekiem ar ko tu esi runaajusi taadeelj mani ljoti iepriecinaaja. ja es, savaa nenormaaliibaa esmu ienjemusi galvaa,ka cilveekam es nepatiiku tad shaadi teksti liek tikai apseesties uz griidas un tirinaat kaajas aiz laimes ;)
ai, aizmuldeejos... peedeejaa laikaa gribas rakstiit, bet bail seesties klaat jo paaraak labi apzinos, ka nav par ko.
karstu shokolaadi gribi? man te ir... ;)
pieļauju, ka šis te -
meklēt kādas atbildes, ceļu vai risinājumu citos cilvēkos arī nav jēgas - ja nu vienīgi ciktāl viņos ierunājas Dievs. vai ciktāl tu esi spējīgs šo ierunāšanos saskatīt.
jautājums jau, galu galā, ir tikai par to, ciktāl tu pats sevī spēj šo ierunāšanos saskatīt.
un tad jau arī citi ļaudis nesāpēs.
- lai arī es to rakstīju sev, tev arī būtu veselīgi par to padomāt. Vismaz man šķiet, ka tu piešķir citiem cilvēkiem, viņu patikai vai nepatikai pārāk lielu nozīmi. Kaut vai tāpēc, ka citi cilvēki pamatā cenšas risināt savas problēmas, un, ja pa vidam gadās kaut ko pateikt tādai susurei, tad tā ir drīzāk nejaušība, ne likumsakarība. Un tas, kas tiek pateikts, arī ir drīzāk nejaušība, ne likumsakarība ;) Tas, protams, var būt vērtīgi un noderīgi, bet nu nekādi nevar būt nopietns kritērijs sevis vērtēšanai.
Nujā, bet kur atrast uzticamākus kritērijus - tā jau, ziniet, ir gadsimta problēma :)
i`m just too emotional. should i kill myself?
tam nav nekāda sakara ar emocijām, drīzāk ar pašvērtējumu.
šitie tavi jautājumi skan tik nopietni, ka man reizēm paliek bail - ja nu kāds tev atbildēs ar "jā" un tu toč nobeigsies? |
|
|
