Comments: |
> nogrieza uzturlīdzekļus,
Mīlīgi.
Mani tā iznākšana no kaut kādam mēbelēm īpaši neizbrīna, jo imho "sevis aktualizēšana" vai kā nu to sauc ir kļuvusi par tādu kā modes lietu, un kultūras joma (ja pareizi saprotu) tam ir pateicīga.
"iznākšana no kaut kādam mēbelēm"
Paldies, tas bija tiešām smieklīgi.
Haha, vispirms "izlīdu no kumodes", tad "iznācu/iznākšu no skapja" - bet, kad miršu, tad vienkārši "nokritīšu no plaukta", kopā ar savu karoti!
Bet, ja nopietni, man šķiet, ka cilvēkiem ir ļoti individuāli iemesli, kāpēc viņi sasparojas un atsāk mācīties, tamdēļ izteikt vērtējošas - nedz pozitīvas, nedz negatīvas - piezīmes šajā sakarā neuzdrošinātos, jo arī pati objektīvi vērtēt nevaru. "Tāpēc, ka visi tagad tā dara" ir tikai viens, turklāt, manuprāt, ne pats izplatītākais iemesls. Man šķiet, ka pret tādām individuālām izvēlēm citu dzīvēs, par kuru iemesliem un apstākļiem nevaram zināt pilnībā, turklāt,ja tās ir likumīgas un sociāli pieņemamas, nebūtu īpaši, ko iebilst.
No bērnības atceros (interesanti būtu pārbaudīt), ka padomju laikā bija noteikts pat vecuma ierobežojums - t.nozīmēja, ka, ja tev 35, tad augstskolā stāties vairs nevari (man šķiet, tas neattiecās tikai uz kaut kādām partijas skolām, bet tās tomēr bija tādas kā tālākizglītības iestādes, tiem, kam jau bija viens diploms). Itogo, no mūsdienu viedokļa tā bija diskriminācija, savdabīgs eidžisms. Un vispār bija diezgan neok attieksme pret tiem, kas vēlāk sāka mācīties. Nezinu, vai tas attiecās arī uz visādām vakara un neklātienes nodaļām.
Nezinu, varbūt, kādam/-ai par to kas vairāk atmiņā? Un kaut kādas pārdomas par dažādām mūžizglītības paradigmām?
jā, jā, par to vērtēšanu es pilnīgi piekrītu, man tas tāds pirmā mirkļa emociju uzplūds, jo savā laikā bija gana sāpīgi un nepatīkami un tagad nedaudz cemme, ka visi tie lielie dirsēji paši tagad to dara. un "visi", kas tā dara, protams, ir pāris ļaudis, ko sev apkārt esmu piefiksējusi pēkšņi metam kažociņu uz otru pusi un no biroja pārvacamies uz studio. Protams, individuālās izvēles un tā, respect, kā jau teicu - pirmā mirkļa emo
Nē, nu kad,tā teikt,kaut ko vē-pē tev pasaka un tad kaut kad kažoku met uz otru pusi un saka kaut ko citu, piekrītu, tas nav patīkams moments jebkurā jomā, ieskaitot izglītošanos :)
Tad kad būšu sirmu galvu un trīcošām rokām, es arī īstenošu pāris jocīgus sapņus tieši akadēmiskajā jomā. Piemēram, iegūšu mākslas terapeita diplomu. Pašlaik pa slidenu Maslova piramīdu cenšos aizrāpties līdz tam.
man par to °nopietno° arii vienmeer teica | |