| |
[Aug. 12th, 2009|01:02 am] |
vot, kas man totāli besī, ir tas, ka nav iespējams kārtot lietas, nu, bezkaislīgi, tipa, man ir piedāvājums, tev ir vajadziba, darba laikā apsēžamies pie galda, aprunājamies, sadalām pienākumus un noteiktajā termiņa izpildām, kopā priecājoties par rezultātu un izklīstam. Vienmēr tam jābut ar bezjēdzīgi garām vāvuļošanas un prātuļošanas par-vis-kaut-ko stundām, neformālajām sarunām un neseksuālajiem manevriem, šodien arī, tā vietā lai 5 min laikā apskatītu vidi, sabildētu, saskicētu un parīt nāktu ar piedāvājumu, beibes nozuda uz pusstundu, atgriezās ar vīniņu, vāroties par savām fantastiskajām idejām nepārtraukti kūpināja pīpītes un nekādīgi nevarēja noapaļoties, ik pa brīdim metot acis debesīs, piekrītoši šūpojot galvu un sakot 'jā, tā būs riktīgi forši'. Bļaģ, atlaist ir atlaist, strādāt ir strādāt, kāpēc ir tik normāli LV bīdīt lietas krustu šķērsu? |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2009|08:51 am] |
A patīk man tas, ka sanāk sastapt daudz ļaužu viņu transformācijas periodā, proti, kad tie vēršas no kaut kā kaut kamā citā. Piemēram, Trincstokā ļoti paķiķinājām par vienas grupas ģitāristu (neteikšu kuru), kurš bija tāds wanabī kūlais mūziķis, taču īsti neizdevās, jo bija lieks svars, biezas brilles, leim frizūra un pat no pēdejās rindas redzama sarkšana, mulšana un kreisas notis. šesķ ļet spusķa viņam ir labi trenēta miesa ar tetovējumiem, stilīgas drēbes un frizūra un viņš toč ir pazīstams kā baigais kūlais mūziķis..
šķurinot te svešu cibiņu bildes piefiksēju vienu jaunu cilvēku, kas, sķiet, dienas vada, apgūstot ļoti radošu un māksliniecisku profesiju, lai gan sākums bija 1.ģimnāzijas kārtīgais un prātīgais izskats, kas ir atvilcies uz totāli ne-1.ģimnāzijas-kārtīgā-prātīgā-izskata krogu, kur mēģināja smagi dzert un ļoti apvainojās, kad apkārtējie ne tikai nejutās iespaidoti, bet pat nedaudz apķiķinājās par viņa argumentu, ka viņš ir kruts, jo viens pats ar bekpeku nedēļu stopojis pa Eiropu. Nu vo, a tagad, cik var saprast, viss ir tā, kā viņš ir bijis vēlējies.
Hooray! |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2009|10:38 am] |
Ak, jā, un vēl man šķiet, ka pasaule būtu labāka, ja ļaudis mazāk pistos par to etiķeti. divi centimetri piedurknīte, ielociņš šāds un tāds, matiņi un zeķītes. Labi, kaut kādu beisiku vajadzētu, ja jau ļaudīm tie sūda sociālie rituāli ir tik dikti vajadzīgi (savai paš-identifikācijai vai kaut kā tā, ja follow maita) bet man tas tiešam šķiet perversi, ka nevar visus uzrunāt augstu godājamie vai ļoti cienījamie, bet ir jāšķiro pa dzimumiem un nedo dievs saputroties vai šortkatot. Indulgence drošvien šajā brīdī berzē rokas, kārtējo reizi pārliecinoties par savas teorijas pareizību, jo, pēc šīs loģikas, vajadzētu atgriezties pie nosaukuma 'biedrs', kas visiem viens, un rabočajas robas, kas arī visiem viena. Bet principā, kā jau teicu, tā kanoniskā ņemšanās ap kaut kadiem bezjēdzīgiem niekiem man totāli piš smadzeni - ceru, ka kādreiz kļūšu tik slavena un bagāta, ka varēšu attiekties no tā visa tieši tāpat kā Diāna Vrīlande atteicās no rokassomiņām par labu kabatām sieviešu apģērbā |
|
|