ツ
ツ
- 6.1.25 23:51
-
Varbūt viss vēl nebūs tik slikti.
Varbūt viņi atveseļosies, izlasīs un būs priecīgi (jā, jā).
Varbūt jaunie krupīši iemācīsies lidot un mirušie augšāmcelsies
un baltais sniegs neiekrāsosies sarkans kā zemenes
un izrādīsies, ka tas viss ir bijis liels pārpratums
Tikmēr zeme turpina atdzist, sauli pārklāj traipi,
Bet mežs un klajs ir maldīgi vienmēr zaļš
-
0 rakstair doma
- par Oreo
- 6.1.25 22:36
-
Par citu kaķi – vasaras beigās, kad atbraucām no atvaļinājuma, pie mums sāka piestaigāt kāds kaķis, tāds izsalcis un skaļš. Mūsu pašu kaķītis jau bija devies citos medību laukos, bet barības trauki vēl bija. Tad nu sākām atkal pirkt kaķbarību, gaidot, kad Oreo atkal uzradīsies. Īsto vārdu nezinājām, bet viņš/viņa tāds melnbalts, meita iesauca par Oreo. Pa laikam jau nāca gan, reizēm vēlu naktīs, reizēm uzradās no dārza puses, reizēm pieķērām viņu klīstam pa rajonu pie citiem kaimiņiem. Sākumā tiešām šķita, ka kāds aizbraucis atvaļinājumā un atstājis kaķi pastāvēt pašam par sevi, bet tad vienu dienu ieraudzījām kādu sirmu vīru visai neveiksmīgi tvarstām Oreo (vienubrīd noķēra gan, bet tad šis uz ielas stūra sāka runāties ar citu kaimiņu un tikmēr Oreo atkal paklīda). Kaut kas tajā situācijā bija tāds, ka nolasīju citu scenāriju – drīzāk ar saimniekiem kaut kas bija noticis, vienu, otru vai abiem. Kādas nedēļas vēlāk nejauši uzzinājām, ka 200 metrus no mums pārdod kādu māju, no nekustamo īpašumu aģenta padzirdējām, ka saimnieki jau bijuši gados, devušies aizsaulē, māja tukša, bērni visu izpārdodot. Viņš gan nezināja, vai viņiem bija bijis kaķis, bet tā tagad ir mana teorija, ka tas bija/ir tās mājas kaķis.
-
0 rakstair doma
- 6.1.25 19:11
-
Vakar nācās pārvietot un pārkonfigurēt dažas ierīces, kurām bija nepieciešams internets, tāpēc šorīt es sapņoju, ka kādai ballītei man bija jāuzstāda amatieru līmeņa dīdžejošanas vieta, un jāsaslēdz skaņa.
-
0 rakstair doma
- 6.1.25 12:19
-
Tikmēr skolā šodien ir cits stundu saraksts nekā bija vakar 21:30. (M ziņo, ka saraksts esot izmainīts 20min pirms stundu sākuma, kad viņa jau bija skolā :D)
Un rītdienai 6. klasei pagaidām vēl vispār nekas nerādās.
Jautri :D
-
0 rakstair doma
- 9 minūtes telefonā
- 5.1.25 19:51
-
Pa ceļam no kaimiņpilsētas – diezgan nogurdinošs lietus. Gan turp-, gan atpakaļceļā piestājām atpūtas vietā, kur abās šosejas pusēs ir pa benzīntankam, bet pa vidu kā tilts pāri ceļam ir uzbūvēta kafejnīca (tāds divu piramīdu arhitektūras šedevrs).
Atmiņā atausa divi gadījumi – viens bija kora izbrauciens, kad bijām vēlu izbraukuši, jau kavējām uz koncertu, bet kāds pierunāja šoferi, ka vajagot uz tualeti (bet patiesībā vajadzēja uzpīpēt, bet viss autobuss, protams, arī aizgāja pačurāt). Pauze ieilga, jo kāda jauniete no kafejnīcas nokāpa otrā šosejas pusē un labu laiku meklēja autobusu.
Otrs gadījums (kura stāstnieku es vairs neatceros, es tikai atstāstu) bija par to, kāds bija tāpat sajaucis puses un bija policijai jau ziņojis par nozagtu auto, šamie laikam jau pa telefonu pārjautāja, vai zvanītājs ir paskatījies šosejas otrā pusē.
-
0 rakstair doma
- TIL
- 5.1.25 13:07
-
Šodien uzzināju, ka cilvēki ir uzskatījuši par lietderīgu specifiski nošķirt diskalkuliju-- to mēdz dēvēt par matemātisko disleksiju. Un izrādās, ir pamats to izdalīt:
Dyscalculia is associated with dysfunction in the region around the intraparietal sulcus[6] and potentially also the frontal lobe.[7][8] Dyscalculia does not reflect a general deficit in cognitive abilities or difficulties with time, measurement, and spatial reasoning.[9][10] Estimates of the prevalence of dyscalculia range between 3 and 6% of the population. //Vikipēdija
-
1 rakstair doma
- 5.1.25 00:19
-
"Es vēroju ārstu tikpat cītīgi, kā viņš vēro manu slimību; es redzu, ka viņš baidās, un es baidos līdz ar viņu; es aizsteidzos, aizskrienu viņam un viņa bailēm priekšā, un es kustos ātrāk, jo viņš virzās lēni: es baidos jo vairāk tāpēc, ka viņš apslēpj savas bailes, un es tās redzu jo skaidrāk tāpēc, ka viņš nevēlas lai es tās redzētu. Viņš zina, ka viņa bailes netraucēs viņa mākas pielietojumu un izmantojumu, bet viņš zina, ka manas bailes var izjaukt viņa rīcības iznākumu un iedarbību. Gluži kā liesas kaites sarežģī un sajaucas ar jebkuru miesas slimību, tā arī bailes iespiežas ikkatrā prāta darbībā vai kaislībā; un gluži kā gāzes ķermenī var izlikties kā jebkura slimība un šķist kā akmens un kā podagra, tā arī bailes var izlikties par jebkuru prāta slimību. Var šķist, ka tā ir mīlestība, piederēšanas mīlestība, bet tās ir tikai bailes, greizsirdības un aizdomu pilnas bailes zaudēt. Var šķist, ka tā ir drosme, kas nicina un nenovērtē briesmas, bet tās ir tikai bailes, kas pārvērtē viedokli un vērtējumu, un bailes to pazaudēt.
Cilvēks, kas nebaidās no lauvas, baidās no kaķa; nebaidās no bada, bet baidās no gaļas gabala, kas likts galdā, lai viņu pabarotu; cilvēks, kurš nebaidās no bungu un tauru, un šāvienu skaņām un no tā, ko tās tiecas slāpēt, - no vīru pēdējiem pirmsnāves kliedzieniem, bet baidās no kāda noteikta labskanīga instrumenta. Es nezinu, kas ir bailes, tāpat kā nezinu, kas ir tas no kā patlaban baidos[..]
Tāpat kā jebkura auksta vēja pūsma nav drēgnums, jebkura nodrebēšana nav apstulbums; tāpat arī jebkuras bailes nav bailīgums, jebkura izvairīšanās nav bēgšana, jebkurš strīds nav risinājums, jebkura vēlēšanās kaut nebūtu tā, kā ir, nav kurnēšana vai nomāktība, kaut gan varētu būt; bet tāpat kā mana ārsta bailes neattur viņu no savas mākas pielietošanas, manas bailes neattur man saņemt no Dieva un cilvēka, un manis paša garīgu un cilvēcīgu un morālu palīdzību un mierinājumu."
/ Džons Donns, Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi
-
5 rakstair doma
- skriešanas bilance
- 4.1.25 20:42
-
Pagājušā gada skriešanas bilance ir ok (kādi 830 km). Nē nu, atklāti sakot, tas ir vairāk kā 2023. gadā, kad vairākkārt satraumējos un tad novēloti sāku rehabilitāciju, tāpēc kopumā šis 2024. bija labs gads, jo neatlaidīgi turpināju atgriešanos uz skriešanas takas ar regulāru darbu pie fizioterapeita. Šķiet, 2022. gads ir bijis tas gads, kad esmu (varbūt) sasniedzis skriešanas labākos rādītājus, bet negribas atmest mērķi beidzot noskriet pilnu maratonu, varbūt kādu no lielajiem pasaules maratoniem. Bet nu šajā 2024. gadā daudzmaz nostabilizēju citādu skriešanas rutīnu, bez ambicioziem treniņplāniem, tikai ar mērķi skriet 2-3 reizes nedēļā un vismaz kādus 7-9 km vienā reizē. Pagaidām palikšu pie šīs ikdienas, varbūt biežāk atgriezīšos pie garākiem skrējieniem reizi nedēļā. Skaidrs ir tas, ka vairs neesmu nekāds jauneklis, jāpieskata sevi, sava veselība.
P.S. Ārpus “9min” jautājums – vai un kā gramatiski pareizi var pateikt “jāpieskata sevi”, tak vietniekvārdiem arī vajadzētu būt nominatīvā pēc vajadzības izteiksmes, ne?
-
6 rakstair doma
- 4.1.25 21:11
-
Labvakar!
Kā es no makbuka varu tikt pie Library Genesis failiem? Mēģināju nomainīt DNS uz 1.1.1.1, tas neko nedeva.
Paldies!
-
2 rakstair doma
- 4.1.25 13:02
-
Šīs, iespējams, bija jaukākās jaungada svīnības, kādas man ir bijušas. Šāda frāze varētu likt domāt, ka es jauno gadu sagaidīju kaut kādā nebūt Dubajā ar milzīgu salūtu, bet šķiet, ka veiksmes formula te drīzāk ir faktā, ka es devos pilnīgi pretējā virzienā.
Lai gan ir daudz ievērojamu uzlabojumu, man svētku svinēšana vienmēr ir bijusi problemātiska, un mēģinājui saprast labāko veidu, kā sagaidīt gadu nomaiņu, ir bijuši vieni no sarežģītākajiem. Ņemot vērā to, cik daudz cilvēki pamet mājas vai valsti uz Jāņiem, Ziemssvētkiem, dzimšanas dienām un tā tālāk, ir daudzmaz droši apgalvot, ka es neesmu unikāla sniegpārsliņa.
Svinēšana vispār diezgan bieži ir sociāls akts, tāpēc nākas dīlot ar dažāda veida spriedzēm, no kā arī rodas vēlme ar tiem nesaskarties vispār.
( bla, bla, bla... )
Es šajos gada mijas svētkos iemanījos aiziet ciemos, nelietot alkoholu, pabūt mājās ar suni mazākā kompānijā, tomēr neapmeklēt nevienu publisku pasākumu, bet satikt civlēkus uz ielas tāpat vien, daudz pastaigāties, un apskatīt izrotāto pilsētu. Man šķiet, ka tieš neiespringšana uz obligātajiem rituāliem deva telpu dabiskam priekam. I was all vibes, and no sense. Savukārt jaunu tradīciju iedibināšanas žanrā bija jau otrā 2. janvāra zupa. Šeit atkal plānošana un plāna realizēšana bija veiksmes atslēga.
-
0 rakstair doma
- CV
- 4.1.25 11:05
-
![murx]()
Vai kaut kur ir kādi špikeri kā pareizi, pēc jaunākajām tendencēm jāraksta CV?
-
2 rakstair doma
- 3.1.25 18:52
-
Bet vispār Rīgā būs Satyricon. Es neesmu 100% drošs, bet man šķiet, ka pirmo reizi Latvijā.
-
4 rakstair doma
- jaunais g.
- 3.1.25 16:19
-
Esmu atgriezies pie “9 minūšu” koncepta, es vairs neatceros, kādā veidā toreiz (pirms nepilniem diviem gadiem) pie tā nonācu, bet man joprojām šķiet, ka šī ir laba doma, tāds kā meditatīvs paņēmiens ierobežot savu domu plūsmu.
Vārdsakot, pēc šādām tādām pārdomām, Andras Neiburgas dienasgrāmatu pāršķirstīšanas (grāmatas formātā), vairākkārtējiem ārējiem atgādinājumiem, ka man taču patīk rakstīt, kā arī pārdomām par vairākkārt dzirdēto, ka nabaga mākslīgajam intelektam sāk aptrūkties lasāmvielas latviešu valodā (ha!), esmu nolēmis pa laikam piesēst pie datora un ieklabināt kaut ko. Nepretendēju, protams, uz publicistiku (ā, vēl arī Silvijas Brices “Pikto sentimentu” palasīju ar ikrītu saullēktu aprakstiem, tas arī iemudināja pievērsties piezīmēm).
Drīz jau būšu iztērējis šodienas deviņminūšu limitu, tikai piezīmēšu – ieskatījos, ka iepriekšējais “9min” ieraksts bija par minci. Mincis diemžēl vairs nav ar mums, tas bija ļoti skumjš notikums, jo beigas bija ilgas un sāpīgas, bet mums ir vairāki citi ģimenes locekļi, kopumā mums iet ļoti labi. Pazemīgi pateicos, ja atceraties par mani; lai jums visiem jauks jaunais g.!
P.S. Pēc ieklabināšanas ieskatījos savā Cibas arhīvā, ar nelielām (dažu sekunžu ilgām) šausmām konstatēju, ka 2024. gads ir bijis pirmais manas cibas pastāvēšanas vēsturē, kad neesmu nopublicējis nevienu pašu ierakstu (pat ne zem atslēgas, pat ne privāti), bet tad pēc tām pašām dažām sekundēm sevi metos attaisnot, ka tas liecina, ka tas ir bijis īpaši labs gads. (+3 min šai rindkopai, piedod, pzrk, par paša izdomāto noteikumu tūlītēju pārkāpšanu)
-
6 rakstair doma
- 3.1.25 10:16
-
Ir diezgan atbrīvojoši, ka būvējot savu nākotni, tur ir vieta stāstiem par opi ar bitēm, lai gan tās nav ne tavas bites, ne tavs opis. Lai gan mācība no šī stāsta gan ir manējā. Domāju, ka opis priecātos, ka viņa stāsti turpina dzīvot jaungada svinībās, pat ja viņš nepiekristu tam, kā mūsdienās notiek cilvēku dzīves.
-
0 rakstair doma
- 2.1.25 14:32
-
Mans pagaajusha decembra miiljaakais atgriezaas, bet shajaa sezonaa kaut kaa uz vinju vairs nestaaveeja. Vinjsh ar savu partneri pashkjiiries un kljuvis krietni lipiigaaks. Vinjsh bija paaraak pieejams, liidz ar to man ljoti aatri palika garlaiciigi. No viens puses stulbi, ka es taada sekla, bet no otras - pofigs.
Tai pat laikaa shii nelielaa konkurence iedvesmoja H pacensties vairaak. Tas izpaudaas kaa paarsteigummasaazha ar happy ending un romantiska Ziemasveetku getaway, pieskatot draugu kakjus. Bonusaa veel neplaanoti saskreejaamies jaunaa gada balliitee un lieliski izbuchojaamies. Balliitee kaads pajutaaja vai mees ar H veel joprojaam kopaa. Es atbildeeju, ka "kopaa" nav tas iistais vaards kaa to aprakstiit, bet, jaa, mees laiku pa laikam patuseejam. Principaa shiis ir ilgaakaas "attieciibas", kas man bijushas peedeejo gadu laikaa, kas raada, ka tomeer kaut kaads hiiliings ir noticis.
-
1 rakstair doma
- 31.12.24 14:13
-
Nav tā, ka es neapzinājos šādu risku, bet jauno gadu es sagaidīšu ar zilu aci. I had fun, of course, bet tāpat tas nav tas, ko es gribēju. Stulbi arī tas, ka spēju noturēt fokusu visu laiku, izņemot pēdējās piecas minūtes, kad pēdējie trīs raundi bija daudz vieglāki kā vidējie, jo man izdevās atlābināties. Atslābinājos mazliet par daudz. Ceru uz vēsturisko pieredzi, ka ballītes, kuras es pavadu ar zilu aci, ir diezgan jautras.
-
0 rakstair doma
- 30.12.24 15:01
-
Anti-depresanti digitālā formā - "SK8 the Infinity". Ļoti smieklīga, maza anime ar brīnišķīgiem varoņiem un sirsnīgiem jokiem. Tikai 12 sērijas, bet man pat neprasās vairāk.
- Smalka vietiņa. Es varētu šurp atvest savu priekšnieci.
- Vai šeit ir kaut kas bez tomātiem?
- Vai te ir kartupelīši kanādiešu gaumē?
- Viesmīl, mums četras rāmena bļodas!!!
- Idiņ, šis ir itāļu restorāns.
- Kur Ādams?
- Laikam plāno ļoti efektīvu ierašanos.
- Jā, droši vien izšausies no lielgabala.
-
5 rakstair doma
- 29.12.24 23:20
-
Krēslas brīdis ir tik īss
Guli šonakt ziedos
Ne jau visu norakstīs
Ne jau visu piedos
/Skujenieks Zanderes pārdomās
-
0 rakstair doma
- 28.12.24 19:16
-
Mājās viena pati. Pirmo reizi pirmajā dienā nav panika, vienkārši atpūtos, bet arī gana daudz izdarīju. Bet nav trauksmes, ja jāizdara nez kas. Varbūt tāpēc, ka dienu daudz un mašīnas nav - tāpat nekur netieku, tad nav tā sajūta, ka jāiespēj kas milzīgs.
Parosījos pa dārzu, jo plāns ir katru dienu vismaz 1h būt laukā. Pārstūmu dzīvojamo istabu un vēl šādus tādus sīkumus. Vakar vakarā bija darba balle - bija labi, mājās devāmies uzreiz pēc priekšnesumiem ap pusnakti. Ļoti sen nebija dejots, vairs pat neatceros kā to dara. Ome arī izdomāja labu veidu kā bērnus pieskatīt - vispirms aizvedām pie viņas uz 4h, tad nāca ar kājām uz mūsu mājām un te aizgāja gulēt un ome pačilloja (un spēlējas ar bērnu galda spēlēm :D)
Šovakar vēl jānoskatās kāda filma un tad pie miera.
-
0 rakstair doma
- 28.12.24 13:27
-
Vakar bija negaidīti izglītojoša diena. Mēģinot iztēloties dažādus kinkus, es domāju, ka man neko nedarītu role-play ar dzīvnieku lomām. Mēģināju atcerēties arī izrādī "Zvērīgā Mīla" - if anything, tad tas likās jautri. Tai pat laikā ir ļoti sociāli akceptētas visādas skrāpēšanas, košanas, rūkšanas. Visspilgtākais piemērs, kas man nāk prātā, ir viena Elvisa dziesma, kurā ir tas seksualizētais tīģera rūciens. Kaut kāda izlikšanās par dzīvnieku laikam tomēr meiko kaut kādu sensu cilvēku seksualitātes spektrā.
Pilnīig cits žanrs ir drēbes. Es esmu iemācījies kosplejot džekus uzvalkos, visbiežāk, protams, dēļ svinīgiem vai bēdīgiem pasākumiem, bet lielā mērā es esmu atgriezies tajā pusaudža laiku nepatikā pret formālu apģērbu. Un ir jauki, ka tas abpusēji strādā, ka pogājams krekls ir occasional treat, bet es iedomājos par cilvēkiem, kas to fetišē. I mean, džeku baltos kreklos un uzvalkos seksīgums. I'm not here to kinkshame, bet kas man šķiet jocīgi, ka uzvalks ir standartīgākais un lielā mērā garlaicīgākais apģērba gabals, ja vien tu neej full-on Aivarā Lembergā. Tas ir tik jocīgi, ka seksīgi ir atņemt jebkādu personību un individualitāti. Tur iespējams ir kāds gener gap, bet es nevaru uzlikt pirkstu uz to, vai visa tā sievišķīgā uniforma nav šīs pašas medaļas otra puse. Un par uniformām runājot, vai uniformu kinki arī nav kaut kas no šīs pašas sērijas, kad tu indivūdu reducē līdz kaut kādai lomai, un tas tev liekas seksīgi? Which I personally find a bit weird. Again, I'm not here to kinkshame.
-
0 rakstair doma
- 27.12.24 21:19
-
Zinātnieki apgalvo, ka visas garšas, izņemot saldumu, ir iegūtas. T.i. dabiski var garšot tikai saldumi, viss pārējais iegaršojas ar laiku. Izskrēju cauri 2024. gada 50 labākajiem albumiem viena cilvēka ieskatos, un viss šķiet tik jocīgi. Es intelektuāli saprotu ideju, ka muzikālie horizonti jābīda uz priekšu, un tur apakšā ir visādi interesanti stāsti, bet... nu jā, es laikam labāk skatos filmas šinī savā dzīves posmā. Mūsdienu hip-hops vispār man ir mistērija. Varbūt tas, ka tas nekad nav bijis man kaut kā īpaši mīļš žanrs, nav devis iespēju izsekot evolūcijai no tā, kas tas bija, līdz tam, kas ir tagad. Šad un tad es mēģinu noskatīties kādu performanci SNL, bet tas man rada vairāk jautājumus, kā sniedz atbildes.
Atgriežotues pie garšām, varbūt es vienkārši esmu pazaudējis mūzikas garšu, jo es neklausos neko nopietnu? Nekas neplēš, nekas nelauž, nekas nesmeldz, nekas negrauž, un viss ko gibās, ir šūpot gurnus pie plīts, šupot gurnus ejot pa ielu. Bet ir liela vēlme atrast tās dziesmas, kurās ir stāsts, ne tikai bīts.
-
0 rakstair doma
- 27.12.24 17:29
-
Es negribu ielauzties citiem cibiņiem mīļos žanros, bet, god damn: "Rīgas Svētā Pētera baznīcā atrastas 17. gadsimta liecības."
Tātad viņš bija?
-
3 rakstair doma
- 27.12.24 15:11
-
Achievement unlocked - nespēt aizmigt, jo abiem viss ir tik smieklīgi, ka nevar beigt smieties. Ne par ko konkrēti, bet vienkārši tāpat, jo dzīve ir tik smieklīga.
-
0 rakstair doma
- 26.12.24 16:49
-
Pirmo reizi mūžā iepakoju "šoziem laikam nevilkšu" drēbes vakuuma maisā. Vaaaaauuuuu! Kaifīgs process, kaifīgs rezultāts. Gribu vēl!
-
2 rakstair doma
- 25.12.24 12:49
-
Mazliet uzjautrina LSM raksts par "latvisko ziemsssvētku" meklējumiem ārzemēs, sākot jau ar svētku "dziļāko būtību".
Es gan galvenokārt ielasu, ka "dziļākā būtība" ir egle, sniegs, kāposti un pīrāgi. Jo man šķiet, ka ja dziļākā būtība ir Jēzus piedzimšana vai saulgrieži, pasaules ģeogrāfijai tur diži nevajadzētu traucēt. Savukārt ja būtība ir latvisko tradīciju kopšana latviskā vidē, tad man drusku nav skaidra izvēle par atrašanos citā pasaules malā, kurā nez kādēļ ir cita kultūras vide.
Kas attiecas uz stāstiem par opīti, kas spēlēja klavieres, vai tanti, kas štovēja trusi ar kāpostiem, vai vēl sazin kādas individuālas svētku tradīcijas, tad tā man šķiet īstā svētku būtība - šī vēlme kopt un actecēries sentimentālas lietas. Bet tādu stāstu netrūks katrā ģimenē tepat Latvijā.
-
0 rakstair doma
- 24.12.24 20:44
-
Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.
-
4 rakstair doma
- Ko Instagram Tev nestāsta
- 24.12.24 15:03
-
Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.
-
1 rakstair doma
- 24.12.24 11:20
-
Es nezinu, vai tie ekskluzīvi ir mani algoritmi, bet kādas divas trešdaļas Instagram reklāmas satura man ir visādi pašapmācības kursi, praskes vai "jaunākajos pētījumos balstīti risinājumi". Es pat labprāt gribētu, lai daļa no tā būtu joni tvaicēšana, vai sveces ar Gvinetas Paltrovas vagīnas aromātu, jo es principā labprāt iemācītos kaut ko jaunu, neiegūstot akurāt akadēmiska līmeņa zināšanas, bet es tiešām neticu, ka cilvēce ir pavirzījusies tik tālu, ka ir atbrīvojusies no māņticības, vai neturpina savas dzīves anxiety aizstāt ar ezotēriku. No otras puses, varbūt tas ir daļa no cilvēciskās pieredzes, pamēģināt vairākas lietas, secināt, ka lielākā daļa šo lietu ir tukšs konfektes papīrīts, bet kaut kā drusku žēl sava laika un līdzekļu. Bet es tiešām ticu, ka ir iespējams bezgalīgi uzlabot savu dzīvi, iemācoties darīt lietas labāk, man ir tikai bažas par to, ka katrs, kas iemācījies pareizi elpot, jau metas vērt vaļā jogas centru.
Mēģināšu atcerēties labos piemērus - Fox Bakery, Čau!, gan jau kāds no brūžiem. Kaut kā pārsvarā nāk prātā lietas saistībā ar ēdienu vai dzērieniem, varbūt daži amatnieki. Bet tas viss tik pat labi var būt kategorijā, kur cilvēks fokusējas uz vienu lietu, kas viņam palīdz nedomāt par neveiskmēm citās dzīves jomās, bet mani vairāk interesē kvalitatīvi uzlabojumi visās dzīves jomās, pat ja profesionāli ir jāfokusējas uz vienu lietu. Citādi sanāks kā tai terapeitei no "Sex Education".
-
0 rakstair doma