ツ
ツ
- 28.10.26 22:46
-
Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.
-
2 rakstair doma
- 25.10.26 20:09
-
Long live the king!
Drebošu sirdi aizvedu Lauvu uz "Labirinta" 40gades seansu "Forum Cinema". Un mans šodienas karalis akceptēja manas bērnības karali. "Sākumā es domāju, ka man nepatiks, bet tad es sapratu, ka tas ir "dark fantasy", un man patika".
-
0 rakstair doma
- 25.10.26 06:31
-
Man kaut kad sen, nu jau citā dzīvē, stāstīja par neiespējamību izvairīties no banalitātes, un tad tur bija arī citi vārdi un konteksts. Vajadzēja zināmu laiku, bet domu sapratu, un praktizēju ikdienā. Bet pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Tā tomēr ir mana ciba, man tikko bija vārda diena, kad tad, ja ne tagad?
Es varēju šorīt pēc ballītes mājās arī braukt, bet es biju paņēmis līdzi austiņas, un ja ir viena lieta, ko suns man būs iemācījis, ir vairāk pārvietoties ar kājām. Mēs te ballītē pieminējām vienu mūsu ļoti savdabīgos veidos jauko draugu, kurš beidzot ir sapratis, ka tehno, kas viņam patīk, ir house. Tad nu es devos uz savu Apple Music, un ierakstīju "house". Pēc dažām noskipotām dziesmām atradu vienu jauku, un sāku iet. Viņa bija pilna ar tām pašām jau pieminētajām banalitātēm, bet man likās - why not? Jau nākamā dziesma bija tāda, ka es tomēr pārdomāju paļauties uz Apple gaumi. Kaut kā likās, ka šī pastaiga un pilsēta šai rīta stundā ir pelnījusi kaut ko labāku. Kā jau bieži gadās šādās pastaigās, tu saproti, ka patiesībā ir jauki iziet cauri pilsētai šādā laikā, ja tu to dari ne tāpēc, ka tevi kāds pienākums dzen. Un tad tu saproti, ka viss redzētais, again, ir diezgan banāli. Un es varētu kaut ko apcerīgi stāstīt par cilvēkiem, kas pēdējiem spēkiem dodas uz kaut kādu vilcienu, vai kādu "briesmīgo migrantu", kas iespējams dodas uz kaut kādu viņiem vien zināmu vietu vai pasākumu, un ar kaut kādu lapu birsti dzen bumbiņu pa avoteni. I mean, pieaudzis vīrietis, lai iezīmētu bildi, which is even better for purposes of the story. The point - you should try it sometimes if you don't. It's nice. Es domāju pastaigu caur pilsētu jocīgos laikos, nevis house.
Es gan piebildīšu vienu lietu. Es priecātos, and not for myself, ja cilvēkiem nebūtu bail skatīties citu cilvēju sejās ejot pa ielu šādās stundās. Es gan saprotu, statistiski es esmu problēma, bet būtu jauki, ja tā nebūtu.
-
0 rakstair doma
- 24.10.26 11:27
-
Izlasīju "kaķu pakaiši" kā "kaķu pakauši". 5 kg kaķu pakaušu? Nē, nē, nē, nē, nē!
-
0 rakstair doma
- 20.10.26 23:07
-
Tādu es arī aptuveni iedomājos sastapšanos ar ļaunumu.
-------------------------------------
"Tu rušinies pie apdzisušas guns,
ja savos gados atkārto tik senas žēlabas.
Tas par to tautu apspiestībā ir tak nieki
bērnišķi, kā svētceļojums lauķiem."
/Šīmuss Hīnijs, Stacijas sala.
-
2 rakstair doma
- Kino: Teenage Sex and Death at Camp Miasma
- 20.10.26 21:20
-
Teenage Sex and Death at Camp Miasma bija mazliet negaidīta pieredze. Bet ja es būtu zinājis, ka šī filma ir no tā paša režisora, kas radīja I Saw the TV Glow, es jau laicīgi zinātu, kur es iesaistos.
-
0 rakstair doma
- 20.10.26 18:46
-
Bija tāda pārraide "Ar dziesmu pa dzīvi". Mans, piemēram, blogs, varētu saukties "Ar pretpelējuma līdzekli pa dzīvi". Pdējās 3 dienās esmu apstrādājusi 4 istabas - ne visas uzreiz un ne viscaur, protams, bet pa drusciņai, pa drusciņai vien...
Vēl man ir tāds Karcher rokas putekļsūcējs, kas ārkārtīgi izskatās pēc baltvīna pudeles. Roka taisni pati pastiepjas...
-
6 rakstair doma
- 20.10.26 12:57
-
Vai man vienīgai lapu pūtēju radītais troksnis liekas vienkārši drausmīgs? Un trakākais, ka tas ir visur - pie manas majas pūš vismaz divas-trīs reizes katru dienu, atgriežos darbā - tur aiz loga arī pūš...
-
4 rakstair doma
- 19.10.26 23:21
-
"There is no steady unretracing progress in this life; we do not advance through fixed gradations, and at the last one pause:—through infancy’s unconscious spell, boyhood’s thoughtless faith, adolescence’ doubt (the common doom), then scepticism, then disbelief, resting at last in manhood’s pondering repose of If. But once gone through, we trace the round again; and are infants, boys, and men, and Ifs eternally. Where lies the final harbor, whence we unmoor no more?"
/ Herman Melville, Moby-Dick
-
0 rakstair doma
- Sperts internetā
- 19.10.26 13:13
-
Daži noveco kā vīns. Daži noveco kā piens.
-
0 rakstair doma
- Fontaines D.C. - Where Is Gone?
- 19.10.26 11:38
-
Mani kaut kā ļoti sajūsmina jaunais Fontaines D.C. albums. Varbūt viņš mani atgriezīs atpakaļ pie šāda veida mūzikas. Un lai gan šī dziesma izlec uz pārējo dziesmu fona, es nevaru beigt klausīties arī duetu ar Rosalía. Esmu viņu noklausījies visos man tehniski iespējamajos veidos. Vaibos šī dziesma man nez kādēļ atgādina Sinatras un Hāzelvuda vasaras vīnu.
https://www.youtube.com/watch?v=JxS3kEhO4zk
-
0 rakstair doma
- 18.10.26 16:18
-
mīlīga vitrāžas definīcija “chromatic delusions of transcendence produced by colored-glass chips”.
-
3 rakstair doma
- Kino: Uļa
- 18.10.26 10:54
-
Kairiša jaunāko veikumu brīžiem bija grūti skatīties, bet man šķiet, ka tā nav slikta zīme. Skaidrs, ka filma nebija plakana latviešu sportistu glorificēšana, lai gan ir mēģināts noķert arī kādu feel good momentu. Mazāk priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc dažām dienām jāsecina, ka filma nav atstājusi nekādu paliekošu nospiedumu sajūtās, un (pat) uz Oskariem tēmēt man šķiet ir dusku jocīgi. Kārlis, protams, malacis, un savus laurus laikam jau ir plūcis, un vēl bez unikālajiem vēsturiskiem nospiedumiem latviešu kino, par pārējo mēs varam arī nomierināties. Mums gan tagad ir tētuks Kulbergs, gan jau Oskarus viņš nokārtos, lai mēs nenokāptu no Straumes pacilātības viļņa. Pēdējais bija ironija, ja nu gadījumā tas jāpasaka skaļi.
-
0 rakstair doma