| |
[3. Aug 2020|15:00] |
Ir tāds žanrs kā Latvian jokes. Mēģināju noskaidrot, vai GPT-3 piemīt šāda veida humora izjūta. Iebarojot iekšā šādu joku piemērus, rezultāts ir mēreni veiksmīgs. Kā parasti, bold teksts ir cilvēku rakstītais, pārējais algoritma rezultāts.
Q: What do you call a Latvian who has three potatoes? A: Potato Man.
Latvian is rub lamp find genie. Genie say, "What is three wishes?" Latvian say, "I wish potato!" Then, POOF! Potato! Latvian so happy! Then, POOF! Two more potato! Again, Latvian so happy! Then, POOF! Three more potato! Now, Latvian very sad.
1st Latvian: Is so cold. 2nd Latvian: How cold is? 1st Latvian: So cold, baby freeze to death. 2nd Latvian: Oh.
Little boy cry because has no toy. Mother buy new one from Russia. Is robot that kill all Americans.
What is the difference between a dead cat in the road and a dead latvian in the road? The dead cat has only itself to blame.
How many Latvian does take to turn on light bulb? Answer: None. There is no light bulb in Latvia.
A comrade, a comrade with a potato, and a comrade with a rock walk into a bar. The bartender looks at them and says, "Is the rock, the potato, or you who have no name?" The first comrade says, "I don't have a name." The second comrade says, "I'm Mr. Potato." The third comrade hits the bartender with the rock and says, "Now we have a name for you!"
Q: What do you call a Latvian with many potatoes? A: NeedMorePotatoes.
Q: Why did the Latvian cross the road? A: He saw a potato and wanted to kill it.
Q: Where do Latvian spend Summer? A: The Holocaust Memorial Museum. |
|
|
| |
[24. Jul 2020|16:50] |
Izmēģinu GPT-3 AI. Man rezultāti liekas diezgan slikti salīdzinot ar tiem, ko esmu publiski redzējis. Iespējams, tāpēc, ka lietoju apkārtceļu, lai tiktu pie viņu serveriem - ar AI Dungeon trial versiju, kura, iespējams, nelieto pašu labāko no pieejamajiem modeļiem.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[2. Jun 2020|22:14] |
Science is not just about the big deal. Science is about being the bigger deal. Science is not about the bigger question, science is about the bigger answer. Science is about what's going on, and what's about to happen, and why. Science is about understanding the world and looking for solutions, and when you ask for the bigger question, the answer is almost always going to be: "We don't know, we're not sure, but we're going to keep trying." - tā raksta GPT-2 par zinātni.
Uz visu aktuālo ziņu un notikumu fona sabiedrība kaut kā ir palaidusi garām to, ka pēdējās dienās pasaule tehnoloģiju jomā ir spērusi lielu soli uz priekšu. Vai arī uz sāniem. Vai atpakaļ, bet lielu soli - visticamāk noteikti. Un nē, es nerunāju par SpaceX.
OpenAI nākuši klajā ar rakstu par GPT-3 te ir relevanti raksti no medium - 1, 2. Pagaidām GPT-3 modelis vēl nav publiski pieejams. Ņemot vērā jezgu ar GPT-2, nebrīnošos, ja OpenAI atkal mēģinās GPT-3 modeli publiski neizlaist, bet šaubos, vai tam būs liela nozīme.
Pēc būtības jau šādi modeļi ir tīrākā ķīniešu istaba - sistēma, kas imitē valodu bez mazākās izpratnes par to, uz ko valoda referencējās. Tāpēc to vājā vieta ir koherence. Cilvēkiem atkal ar koherenci viss ir kārtībā, viņi var AI ģenerētos tekstus filtrēt un pielabot.
Peļevina romānā bija netālas nākotnes profesija ar nosaukumu someljē (sommelier), pēc analoģijas ar vīnzini, cilvēku, kas iesaka un palīdz izvēlēties dzērienus. Tas ir amats, kurš aizvieto mūsdienu scenāristus/rakstniekus/žurnālistus. Būtība ir nevis pašam rakstīt tekstus kā mūsdienās dara minētās profesijas, bet izvēlēties interesantākos/piemērotākos tekstus no AI ģenerētajiem. Sliktākajā gadījumā kreativitāte tiks atstāta AI ziņā, cilvēks būs patērētājs un "kurators". |
|
|
| mans pareģojums nākotnei |
[8. Jan 2020|16:06] |
|
Ciba pēc desmit gadiem nepastāvēs. |
|
|
| |
[19. Mar 2019|16:16] |
Nesen uzzināju, ka AI māk rakstīt labāku dzeju nekā es un vidusmēra cilvēki. AI māk arī labāk atpazīt istabas augus nekā es.
Cik dīvaini - kad es piedzimu, datori nebija pārāki par cilvēku gandrīz nevienā jomā, vienīgi aritmētikā. Man paredzamajā dzīves beigu brīdī tie būs pārāki gandrīz visās vai visās jomās. Noteikti tā ir šī laika ievērojamākā pārmaiņa. |
|
|
| #showerthoughts |
[1. Jun 2018|12:03] |
|
Visi, ko bērnībā pazini kā vecus cilvēkus, tagad ir miruši. (vai tuvu tam) |
|
|
| |
[2. Jan 2017|17:30] |
Izlasīju grāmatiņu par to, kā roboti un AI apdraud darbavietas. Galīgi nepārliecinoši.
Pirmkārt, šobrīd nav pat konsistenta viedokļa par to, kas tieši tiek apdraudēts. "Fabrikas strādnieki?" Tādi mūsdienās bagātajās tikpat kā neeksistē, globalizācija un automatizācija tos jau ir padarījušas par mazskaitlīgu vienību. Ciktāl AI pamatā apdraud vidusšķiras darbus, par to vajag runāt, bet nevajag novest līdz patronizējošam viedoklim, ka no automatizācijas tālāk cietīs working class. Paši grāmatas piemēri ir konsistenti ar šo - piemēram, tiek minēts, ka robotizēti viesmīļi tuvākajā laikā netaisās parādīties, un bez smago auto šoferiem arī neiztiks, kaut vai juridisku iemeslu dēļ vajadzēs vienmēr kādu būtu auto kabīnē, pat ja viņš tieši nevadīs auto. (Es to neizdomāju - abi piemēri ir burtiski paņemti no grāmatas, ka sludina AI ekonomisko apokalipsi.)
Otrkārt, tā vietā radīs jaunus darbus, tieši tāpat kā datorizācija jau ir tos radījusi. Piemēram, Excel vispārpieejamība radīja darbu "datu analītiķis mazā-un-vidējā uzņēmumā". Ja hipotētiskajā nākotnē datu analīzes tehnisko daļu pārņems AI, tāpat tur klāt vajadzēs cilvēku, kurš uzdos "īstos" jautājumus un interpretēs rezultātus. (Cilvēku īpašā gudrība nekur nepazudīs - tā ir zināšanās par to, kas ir tiešām svarīgs, common sense, kas AI nepiemīt.)
Treškārt, ja reiz working class darbi tiek tik skaļi pieminēti, kāpēc nerunāt par pozitīvajiem efektiem, piemēram, vairāk brīvā laika un mazāk wage slavery darot cilvēka necienīgus konveijera darbus? Nav noslēpums, ka sabiedrība šobrīd spiež cilvēkus strādāt pārāk daudz. Ir muļķīgi, ka pat ļoti bagātā valstī nepietiekama strādāšana draud beigties ar nonākšanu uz ielas.
Ceturtkārt, "dators ir labāks par cilvēku jomā X" vēl nenozīmē "dators tiek lietots cilvēka vietā, lai veiktu X". Tīri akadēmiski, jau kopš astoņdesmitajiem ekspertu sistēmas esot labākas par ārstiem diagnožu noteikšanā. Vai tās plaši lieto? Nē. Problēmas ir legālas (nav pieejas pagātnes pacientu datiem ētisku liegumu dēļ), procesuālas (dati nav pieejami pareizā formātā) un sociālas (ārstiem nav zināšanu par mašīnmācīšanos un viņi tai neuzticas). Diagnozes noteikšana praksē esot mazāka svarīga problēma, nekā varētu likties (dzīve nav Dr. House).
Gain distribution un inequality problēmas ir politiskas, nevis tehnoloģiskas.
Ciktāl mašīnmācīšanās apdraud klasisko zinātni, tā jau ir pavisam cita problēma. Zinātnieki darbu tāpēc nezaudēs (vismaz ne 10-20 gadu īstermiņā), sliktākajā gadījumā tiks degradēta praktizējošu zinātnieku izpratne par to, ka zinātne ir ne tik daudz spēja atbildēt uz jautājumiem, kā spēja saprast. |
|
|
| |
[1. Jan 2016|14:01] |
Mans paredzējums nākotnei ir tāds, ka Eiropā būs karš - tuvāko, teiksim, piecdesmit gadu laikā -, rupji ņemot, starp "progresīvajiem" un "tradicionālajiem" spēkiem. Pirmoreiz aizdomājos par to pirms gada-diviem, kad tas likās diezgan neticami, bet tagad tas liekas kļuvis par kaut kā daudz reālāku scenāriju.
Man patīk Eiropas vērtības un es gribētu redzēt tās saglabājamies, un man liekas, ka tās apdraud gan nacionāla un politiska fragmentācija, impērijas un cilvēktiesību ierobežošana, gan kapitālisms un transhumānisms. Kā vienmēr, karš ir traģiska lieta ne tikai tāpēc, ka tur mirst cilvēki, bet arī tāpēc, ka abām pusēs ir daudz kā tāda, par ko būtu vērts cīnīties. It's never a clear cut. Mēs tikai esam iemācījušies šo faktu pārvarēt dēmonizējot pretiniekus. |
|
|
| |
[26. Nov 2014|15:40] |
Šķiet, ka mākslīgā intelekta radītais eksistenciālais risks tiešām ir sasniedzis mainstream infotelpu. Elons Masks, Stīvens Hokings, Sjuarts Rasels (respektablu mācībgrāmatu autors šajā jomā)... Idejas aiziet arī popkultūrā, kur līdz šim viss bija 3 robotikas likumu un terminatoru līmenī. Un kam par šo risku atpazīšanu pateikties? Filozofijai. Tai skaitā gluži akadēmiskajai.
Šis gan arī ir iemesls, ka man liek šaubīties par risku idejas izredzēm kaut ko ietekmēt reālajā dzīvē. Lēmumu pieņēmēji parasti ir praktiski cilvēki. Un neko nav tik grūti "aiznest" līdz praktiķiem kā jaunas abstraktas idejas. Sevišķi, ja nepietiek tās vienkārši zināt, bet vajag arī izmantot. |
|
|
| Valentīna Freimane "Ardievu, Atlantīda" |
[7. Jun 2011|23:00] |
"Kino zinātnieces" Valentīnas Freimanes (1922) atmiņu grāmata veltīta viņas bērnības un jaunības aprakstam neatkarīgās Latvijas Republikas un Otrā pasaules kara laikā. Freimanei (dzimusi Lēvēnšteina) laimējies savu bērnību pavadīt vidē, kuru veidoja tā laika kultūras elite, galvenokārt Rīgā un Berlīnē. Krīt acīs tas, ka šī pasaule ir pavisam maz tikusi pieminēta skolas vēstures grāmatās, acīmredzot tāpēc, ka to veido (balt)vāci un ebreji, līdz ar to "pamatiedzīvotājiem" šķietami mazinteresantas personas. Es gan tādu attieksmi sauktu par provinciālismu.
Atradu grāmatā daudz ko pašam sev tuvu, kaut arī par uzaugšanu tādā vidē varētu tikai sapņot. Protams, runa iet tikai par laiku līdz Otrajam pasaules katram. Tālākais ir diezgan iepriekšparedzams un šķiet pat šajā grāmatā nedaudz neiederīgs. Ne tāpēc, ka nebūtu... interesanti, ja tas ir īstais vārds, bet tāpēc, ka tie notikumi liekas, un arī patiešām ir piederīgi pavisam citai dzīvei. Ja notiek tā, ka šī tikko skolu pabeigusi meitene pazaudē ne tikai burtiskā nozīmē ikvienu tuvu cilvēku, bet arī gluži visu savas dzīves telpu, kurā pirms tam dzīvoja... tad kāda tur vēl var būt reakcija, izņemot kā-pēc-kaut-kā-tāda-vispār-var-normāli-dzīvot tipa domas un pašausmināšanos par to, ka tepat Rīgā un ne bez mūsu tautiešu līdzdalības notikušas gluži pasaules mēroga nejaucības.
Autore nav talantīga rakstniece (kā viņa pati netieši atzīst), taču "Atlantīda" izrādījās pietiekoši sevī ievelkoša un vērtīga, lai šo diezgan pabiezo sējumu pabeigtu dažu dienu laikā.
P.S. Klabē par šo izrādās rakstījis arī ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) indulgence. Var salīdzināt, cik atšķirīgus citātus mēs esam izvēlējušies. Nu jā, profesionāls vēsturnieks, acīmredzot.
( daži izvilkumi ) |
|
|