Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Šoreiz bez sarkasma, bet man tiešām sajūsma iet pāri malai.

1. Skolu šodien nobastoju. Bet, ja vajag iemeslu, tad iemesls ir un visai pamatots.
2. Manā priekšā divas karstas biļetītes, dēļ kurām iedzīvojos mugurassāpēs, nostāvot gandrīz divas stundas rindā, kura nekustējās uz priekšu.
3. Iekšējais dialogs: Vai tu re! Kas tad rindas priekšgalā? Vai tik tā nav mana lave. Nē, nevar būt.. tāda sagadīšanās nemēdz būt. Es taču pat īsti neatceros, kā viņš izskatījās.. OMFG! Tas tomēr ir viņš. Kur, lai nolien un noslēpjas. Velns, vajadzēja takš matus vismaz izķemmēt un uzģērbt kaut ko pieklājīgāku nekā manas vecās džinsas..
4. Un es zinu vēl vienu fotosalonu, kur mani uzskatīs par jocīgu. Doh.

Sēžu un priecājos par papīra un plastmasas gabalu, kurš saka, ka esmu kruts IBM Lotus un Domino 7 programmētājs, un kurš atceļojis pie manis no pašas Kembridžas. Ja es būtu nokārtojusi vēl vienu eksāmenu, tad būtu pakāpi vēl augstākas klases, bet nu ir tā, kā ir. Un es tagad nezinu, ko ar to sertifikātu lai daru. Manā nākošajā profesijā tas nebūs vajadzīgs, bet anyway - nekad neko nevar zināt.

Velns ar ārā. Man viss ir piegriezies. Es gan biju nosolījusies, ka neesmu nekāds nīkulis un šo semestri skolā pabeigšu, bet drīzāk izskatās, ka tas viss piebeigs mani. Un es esmu sasodīti indīgi īdzīgs. Man nav laika nekam. Un matemātika ir svarīga, jo RTU maitas ir izmainījuši iestāšanās nosacījumus.

Atskaites sev par paveikto: 1. un 2.

Un, nē, es neuzskatu, ka esmu sasodīti labs zīmētājs. Es tikai mācos, ja. :P

Reizēm ir jāsamierinās, ka cilvēks nav tevī ieinteresēts, ka tava žilbinošā personība viņam neliekas saistoša, ka ne vienmēr notiek tā, kā tev gribas.
Un tagad eju pieraudāt spilvenu.

Es te tā garlaicības mākta izklaidējos pa gay.lv. Atkal.

Kamēr iet vaļā lielais hajs par komūnas pajautaa cenzēšanu.. un par to visu ir pilnīgi nospļauties. Es tā prātoju par to, ka avīzes principā nelasu. Tātad arī neabonēju. Zinu, ka arī mana māsa neko neabonē. Vecāki tāpat ne. Tad kāda velna pēc mana pastkastīte janvarī tika piestūķēta ar Latvijas avīzi, kas vispār ir mēsls, un tagad martā tā tiek stūķēta Diena?

Sajutos riktīgi stulba, ka nekādi nespēju atcerēties vienādmalu trijstūra laukuma rēķināšanas formulu. A tā tie matemātikas kursi tīri inčīgi. Sajutos kā pirmajā kursā, kad sēžu viena pati visā rindā un tuvumā (ne priekšā, ne aizmugurē) neviens nesēž. Ak, jaunība, jaunība.

Un tā vienmēr. Tiem, kas man patīk, nepatīku es, un otrādi.

Jo dienas, jo vēlāk es eju gulēt. Jo dienas, jo man mazāk gribas iet uz skolu. Un es pilnīgi nezinu kā, lai sevi piespiežu.. Any suggestion?

I have a thing for drummers.

Mans pēdējā laika niķis ir pierakstīt visu, ko es pa dienu esmu darījusi. It kā man būtu bail kaut ko aizmirst. Aizmirst kādu prātā ienākušo domu.
Bet tā šodien tiek veikta ārēja un iekšēja inventarizācija. Pienācis laiks visu salikt pa plauktiņiem.

Kā pa kalniem un lejām. Te viendien jau pavisam labi, bet citu dienu līdz pieciem rītā klepodams jāņoju. Māsu aizsūtīju pie vecākiem, lai atiet un paārstējas. Es savu mazo māsu tik ļoti mīlu, ka sirds sāp, kad viņai neiet tik labi, cik man gribētos. Ar visu savu sūdīgo jušanu esmu sasodīti pozitīvs. Apceru dzīves uzbūves sistēmu. T.i. no manis pārgudrības birst kā no pārpilnības raga. Un tas viss tikai tāpēc, ka savai sasodītajai mazajai dzīvītei esmu beidzot atradusi jēgu.

Attaisnoti bastoju un noguļu skolu.
Vienīgo brīvo vakaru pirmdienās tagad mācīsimies vidusskolas matemātikas pierakstu. Tāpat kā trešdienās.
Zīmēšana gan netiek izlaista. Ar visu to, ka man ir baismīgs diļoņklepus. Šite var apskatīt pēdējo 2 dienu veikumu. Par deguniem vakar meitenes zīmēšanā teica, ka kļoviji nosiki. Nu, un Viktors arī ir dikti apmierināts ar šodien zīmētajām mutēm un aci. Vot tā. Un es.. es tik turpinu visus spēkus vērst nospraustā mērķa virzienā.
Ak, jā. Un dikti iesaku August Rush. Pat ciniskais es gandrīz ņēmu un apraudājos. Jonathan Rhys Meyers šitajā filmā dikti seksīgs. :]

Nopietnas pārdomas. Starp to, ko vēlos es, ko vēlas mani vecāki no manis, ko vēlas citi. Ir doma pamest skolu, jo izskatās, ka akadēmisko var paņemt tikai reģistrācijas nedēļā, kas bija jau pirms mēneša. Ak, jā, protams, izņēmuma gadījums ir grūtniecība, bet tas manos plānos nu nekādi neietilpst. Kaut kas tāds varētu pārvilkt tikai vienu lielu treknu strīpu pāri maniem mērķiem un sapņiem. Bet mana brīvprātīgā celibāta dēļ tādas problēmas nevarētu rasties. Eh.. es vienmēr par vēlu attopos.
Bet vispār pēdējo dienu notikumi liecina par to, ka man sevi ir vēl jāaudzina un jāaudzina..

Šodien jūtos ļoti labi izgulējusies. Tas nekas, ka vēl drusku slims, bet hello! lielajai cilvēkmīlestībai. Uz ielas sasmaidos ar svešiem cilvēkiem, kas vēl vairāk uzlabo garastāvokli. Bet pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir tas, ka esmu apvilkusi savu lielo pelēko džemperi un mati man ir pūt-un-palaid. Bet tādi tie man ir vienmēr. :) Apgalvojums "jo sūdīgāk es izskatos, jo labāk es jūtos" drīz iegūs aksiomātisku jēgu. Un kalendārā varu nostrīpot vēl vienu dienu, t.i. ceturtdiena nav aiz kalniem.

Un Viktors mani visu laiku stāda par paraugu, ka cilvēks bez pieredzes īsā(4 dienās) spēj iemācīties zīmēt ģipša galvas. Viņam nenormālu baudu sagādā tas, ka var paņemt manu piektdienas zīmējumu un likt klāt vakardienas zīmētajam, lai citi redz, cik sūdīgi man gājis agrāk.

Pirms kādas nedēļas man bija iespēja paauklēt šito jaukumu.