Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Uzradās jauna konkurente, kas pēc 8 mēnešu nezīmēšanas ņem un uzzīmē kapiteli labāk nekā mēs visi pārējie. Škrobe pilnīga. Un viņa tik drausmīgi atgādina dievticīgo Natāšu, ka pilnīgi vemt gribas. Kā nekā viņas māsa.
Bet no otras puses - te būs mans sestdienas darbs. Man pašai nepatīk, bet Viktoram un pārējiem ir maza sajūsma.

Vienīgās grāmatas par mīlestību, kuras es varu palasīt bez vēlēšanās vemt aiz salkanības, ir par geju mīlestību. Tā jau ir - kas gan var būt skaistāks par divu vīriešu mīlestību. XD

Vakar aizsākās mana modeļa karjera. Drīz vien sagaidiet mani ar trīdesmit-divu-zobu smaidu, lūkojoties uz mazajiem jums no reklāmplakātiem. Mans ģīmis būs atrodams uz visu populārāko žurnālu vākiem. Ko jūs - man priekš tā ir par kripatu vairāk smadzeņu. Un galu galā es tikai papōzēju zīmēšanā. heh. :P

Šodien tizlenīša paskatā klīdu bezmērķīgi pa centru. Melanholiskas pārdomas par to, ka man laikam uznāk kaut kādas personības krīzes ik pēc trim gadiem. Tā tas bija devītajā klasē, divpadsmitajā, un tā tas ir tagad. Nelaba aizdoma tam, ka mati atkal tumši tika nokrāsoti tamdēļ, lai cilvēki nepišas man klāt. Jā, vecā maita ir atpakaļ.

Esmu izlēmusi. At last. Būs visu vai neko.
Citi jaunumi ir tādi, ka atkal esmu gandrīz-melnmatains jeb tumši brūni, kas gan izskatās almost melni. Vot.
Šodien uzzināju, ka man jāmaina pase, jo, lūk, tā visai drīz vairs nebūs derīga izbraukšanai. Svoloči. Tāpat man V-mājās ir papīri, kas vajadzīgi, lai pieteiktos eksāmenam. Būs vien jāatliek līdz pēc Lieldienu nedēļai.

Protams, es esmu cilvēks, kas pazīstams ar apmaldīšanos trijās priedēs pat gaišā dienas laikā, kur nu vēl neiepazīta Rīgas rajona ietvaros nakts melnumā. Pēc saviem cirslīgajiem izgājieniem es tomēr beigu beigās nokļuvu kārotajā mērķī ar nokavēšanos. Iespējams, ka kaut kas jau spēlēja pirms tam, bet dzirdēju/redzēju Astro'n'out. Meitēns dziedāja jau ok, bet kaut kā pliekani. Nu, man jau Astro'n'out nekad tā īsti nav paticis. Tālāk nāca priekšā Indygo. Ak, jel. Kaut kad sen, sen Studentu klubā viņus reiz dzirdēju, kad likās, ka ir izslavēts, bet baigais mēsls. Šodien(tehniski laikam jau vakar) viņi apgāza manu aplamo uzskatu. Tik šizofrēnisku ārprātu sen nebija nācies redzēt un dzirdēt. Tas ir kompliments, mīļie cilvēki. Instrumentāli viņi vispār man izsauca pārāko sajūsmu. Kad sāka dziedāt Frank Turner aiztipināju līdz skeiteru mini-rampai. Mīļumiņam taisnība - viņi nesmejas, kad kāds nomaucas no sava skeitdēļa. Satiku Rūtu, kas bija visai forši. Vot. Kur mēs palikām..? Ā. Pie mini-rampas. Te man ienāca prātā ideja vienam komiksam. Tad jau redzēs.. meibī es arī viņu ņemu un realizēju. Nevar nekad neko zināt. Tā kā no vietējiem skeitnīkuļiem nekādu dižo meistarību nevar sagaidīt kā Extreme sporta kanālā, tad šļūcu vien prom pie Frenkija. Kas ir visai jauks, ja tā padomā. Un viņam dikti patīkot Latvija. Labs jociņš par nabadzīgajiem sekstūristiem. Nu, vot, jā. Tad kainda notika skeiteristu sacensību apbalvošana, kas bija drausmīgi garlaicīgi. Iežūpojām; palika labāk. Un tad... tad.. bija Laimīgs, ārprātīgs... Dzīvajā viņi ir fantastiski. Huh. Un VETO puika briemsīgi gribēja tikt klāt manam dekoltē.. :D

Ir jāmācās, bet es te skatos sava bijušā klasesbiedra lapu. Tas karogs viņam dikti labs sanācis.

Šoreiz bez sarkasma, bet man tiešām sajūsma iet pāri malai.

1. Skolu šodien nobastoju. Bet, ja vajag iemeslu, tad iemesls ir un visai pamatots.
2. Manā priekšā divas karstas biļetītes, dēļ kurām iedzīvojos mugurassāpēs, nostāvot gandrīz divas stundas rindā, kura nekustējās uz priekšu.
3. Iekšējais dialogs: Vai tu re! Kas tad rindas priekšgalā? Vai tik tā nav mana lave. Nē, nevar būt.. tāda sagadīšanās nemēdz būt. Es taču pat īsti neatceros, kā viņš izskatījās.. OMFG! Tas tomēr ir viņš. Kur, lai nolien un noslēpjas. Velns, vajadzēja takš matus vismaz izķemmēt un uzģērbt kaut ko pieklājīgāku nekā manas vecās džinsas..
4. Un es zinu vēl vienu fotosalonu, kur mani uzskatīs par jocīgu. Doh.

Sēžu un priecājos par papīra un plastmasas gabalu, kurš saka, ka esmu kruts IBM Lotus un Domino 7 programmētājs, un kurš atceļojis pie manis no pašas Kembridžas. Ja es būtu nokārtojusi vēl vienu eksāmenu, tad būtu pakāpi vēl augstākas klases, bet nu ir tā, kā ir. Un es tagad nezinu, ko ar to sertifikātu lai daru. Manā nākošajā profesijā tas nebūs vajadzīgs, bet anyway - nekad neko nevar zināt.

Velns ar ārā. Man viss ir piegriezies. Es gan biju nosolījusies, ka neesmu nekāds nīkulis un šo semestri skolā pabeigšu, bet drīzāk izskatās, ka tas viss piebeigs mani. Un es esmu sasodīti indīgi īdzīgs. Man nav laika nekam. Un matemātika ir svarīga, jo RTU maitas ir izmainījuši iestāšanās nosacījumus.

Atskaites sev par paveikto: 1. un 2.

Un, nē, es neuzskatu, ka esmu sasodīti labs zīmētājs. Es tikai mācos, ja. :P

Reizēm ir jāsamierinās, ka cilvēks nav tevī ieinteresēts, ka tava žilbinošā personība viņam neliekas saistoša, ka ne vienmēr notiek tā, kā tev gribas.
Un tagad eju pieraudāt spilvenu.

Es te tā garlaicības mākta izklaidējos pa gay.lv. Atkal.

Kamēr iet vaļā lielais hajs par komūnas pajautaa cenzēšanu.. un par to visu ir pilnīgi nospļauties. Es tā prātoju par to, ka avīzes principā nelasu. Tātad arī neabonēju. Zinu, ka arī mana māsa neko neabonē. Vecāki tāpat ne. Tad kāda velna pēc mana pastkastīte janvarī tika piestūķēta ar Latvijas avīzi, kas vispār ir mēsls, un tagad martā tā tiek stūķēta Diena?

Sajutos riktīgi stulba, ka nekādi nespēju atcerēties vienādmalu trijstūra laukuma rēķināšanas formulu. A tā tie matemātikas kursi tīri inčīgi. Sajutos kā pirmajā kursā, kad sēžu viena pati visā rindā un tuvumā (ne priekšā, ne aizmugurē) neviens nesēž. Ak, jaunība, jaunība.

Un tā vienmēr. Tiem, kas man patīk, nepatīku es, un otrādi.

Jo dienas, jo vēlāk es eju gulēt. Jo dienas, jo man mazāk gribas iet uz skolu. Un es pilnīgi nezinu kā, lai sevi piespiežu.. Any suggestion?

I have a thing for drummers.