Lai arī ārā sniegi un aukstums, bet pavasaris ir cilvēku sirdīs. Labi, jau labi. Man pašai derdzas šitāds uzspīlēts poētisms.
Vienvārdsakot, ir sācies riesta laiks. Pastiprināta uzmanība no jāklīgiem radījumiem, kurus vajadzētu uzsēdināt uz truliem mietiem*.
Nu, labi. Es pārspīlēju. Nevajag nevienu nekur sēdināt. Bet tie
Ģjēvuškaaaa! ģjevuškaa!, ejot pa ielu, pamatīgi krīt uz nerviem.
Būvniecības veikalā, kad pēc tēva pasūtījuma ar māsu braucām pakaļ flīžu līmei, onka atspēries aiz laimes teju vai aptaisījās, ka var palīdzēt iecelt smagās pakas ratiņos. Urļagi atvainojas, ka uzgrūžas virsū. Pēteris grib mani precēt jau nākamnedēļ. Vairāk pa jokam gan nekā nopietni. Vīrieši ir idioti. Nudien.
Un man riebjas, ka uz mani izdara spiedienu, lai gan esmu apsvērusi visus par un pret. Jā, es varbūt esmu mazs dumjšs un dzīvē nepieredzējis skuķītis, bet smadzeņpods man strādā. Un galu galā es vienīgā varu zināt, kas man ir pareizs un derīgs, un man arī parasti veicas. Vismaz man patīk tā domāt.
________________
*
The end of the stake was usually oiled, and care was taken that the stake not be too sharp; else the victim might die too rapidly from shock. Normally the stake was inserted into the body through the anus and was often forced through the body until it emerged from the mouth. However, there were many instances where victims were impaled through other bodily orifices or through the abdomen or chest. Infants were sometimes impaled on the stake forced through their mother's chests. The records indicate that victims were sometimes impaled so that they hung upside down on the stake. iz Wiki
