Mazliet pastaigājos. Sniegs aizķipināja acis. Interesanti, ka no Akmens tilta puses ir gājēju pāreja, pa kuru nokļūt zem Salu tilta, bet tālāk, izejot zem tilta, uz Nesti tādas vairs nav. Ir pamats domāt, ka tālāk neviens arī neiet. Atnāk zem tilta, kaut ko izdara, interesanti ko, un pa to pašu ceļu, kā nākuši, iet arī atpakaļ. Mazliet pabraucu ar trolejbusu. Braucēju ļoti maz, bet  visas vietas tāpat aizņemtas. Sapratu, ka turpmāk lekt kājās lai piedāvātu vietu Rīgas sievišķiem nav nekādas jēgas, jo uz viena beņķa sēdēt ir zem viņu goda. Principā. Pat ja pēcpuse dažai nemaz neizskatījās tik plata, ka nesatilptu uz viena.