20 Februāris 2007 @ 14:35
 
Mazliet pastaigājos. Sniegs aizķipināja acis. Interesanti, ka no Akmens tilta puses ir gājēju pāreja, pa kuru nokļūt zem Salu tilta, bet tālāk, izejot zem tilta, uz Nesti tādas vairs nav. Ir pamats domāt, ka tālāk neviens arī neiet. Atnāk zem tilta, kaut ko izdara, interesanti ko, un pa to pašu ceļu, kā nākuši, iet arī atpakaļ. Mazliet pabraucu ar trolejbusu. Braucēju ļoti maz, bet  visas vietas tāpat aizņemtas. Sapratu, ka turpmāk lekt kājās lai piedāvātu vietu Rīgas sievišķiem nav nekādas jēgas, jo uz viena beņķa sēdēt ir zem viņu goda. Principā. Pat ja pēcpuse dažai nemaz neizskatījās tik plata, ka nesatilptu uz viena.
 
 
( Post a new comment )
[info]kuminjsh on 20. Februāris 2007 - 14:38
Runājot par to pāreju: katru dienu, kad tur eju, domāju - laikam tak citi gajēji pa taisno ir debesīs uzbraukuši! Un tad es domāju otru domu: kāpēc ar mani ta nenotiek?!;/
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 20. Februāris 2007 - 15:24
Tātad tās bija tavas pēdas sniegā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kuminjsh on 20. Februāris 2007 - 15:27
Manas jau bija aizsnigušas...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]siltavieta on 20. Februāris 2007 - 14:41
Sulu tilts
(Atbildēt) (Link)
[info]murse on 20. Februāris 2007 - 19:40
jā, tas akmenstilta paradokss man ar ir licis aizdomāties :D
(Atbildēt) (Link)