No rīta padzirdējis, ka Rīgas ostā ienākusi ne ta zemūdene, ne ta Titāniks, tapu patīkama satraukuma pārņemts. Zvanīju uz ostas pārvaldi oskaidrot, kam ieder transporta līdzeklis. Noskaidrojās, ka tā ir tikai jahta, un tā nepieder man. Ja pēc pirmās ziņas pārlieku vīlies nejutos, tad pēc otrās gan. Tūlīt pat noliku klausuli, un tālāk vairs neklausījos - a kāda jēga. Pievērsos prozaiskākām lietām. Piremēram, nenoskaidrotu personu grupa kiltos nesankcionēti demonstrēja pret aicinājumu vīriešiem valkāt bikses. Atklājās, ka snorke  šo to noklusējusi par savu personīgo dzīvi - ielās pa vienam vai nelielās grupiņās klīst vesels pūlis mazu un melnu itāļu. Visi kā viens atsaucas  uz vārdu "Džuzepe". Vispār viņi atsaucās  arī uz vārdiem "Roberto" un  "girls".