Tolerance, vai tā ir absolūta un vispatveroša? Vai arī tā ir konkrēta un attiecas uz kaut ko vienu, noteiktu? Un kamēr esam tolerantu pret kaut ko, nešpetni apkarojam ko citu? Vai arī tolerance, tā ir iecietība pret kaut ko, pret ko ir stilīgi būt iecietīgam, kamēr tas, kas nav stilīgi, nav pelnījis nekādu iecietību? Vai arī nekādas iecietības principā nemaz nav, un tolerance, tas ir tad, kad esam neiecietīgi pret kādu, kurš ir pret kaut ko neiecietīgs, par ko, ļoti iespējams, mums nospļauties, taču kaut kā jāpadara sava neiecietība labāka par citu neiecietību? Vai varbūt labrīt?