Grūti vārdiem aprakstīt, kā man šis kantoris apnicis.
Katru reizi, kad sēžos, lūk, tikko kā uz brīdi piecēlos, lai ieliktu printerī papīru, un atkal jau, katru reizi atsitu celi pret skapīša, tautā sauktas par tumbočku, stūri. Ja es nebūtu tik labi audzināts, kliegtu nelabā balsī un skaļi lamātos rupjiem vārdiem. Bet tagad cits nekas neatliek, kā visus tos vārdus ierakstīt šeit, cibā.