Ak laiki, ak tikumi!
Nesen gadījās iemest skatu sagatavošanā esošas latviešu-angļu valodas sarunvalodas vārdnīcā, kas savukārt rosināja sameklēt plauktā tāda paša nosaukuma 1992. gada izdevumu. Vienkārši tāpat vien, lai salīdzinātu. Ne ba nu es patiešām neticētu, ka pa visu cibu neatradīsies kaut pāris civēku, kuri spēs izlasīt, ja rakstīšu latviski. Taču atgriezīsimies pie vārdnīcām.
Savulaik izdotajā dominē šādas frāzes:
"Kad mēs apmeklēsim Britu muzeja lasītavu?"
"Es vēlētos apskatīt galveno konveijeru."
"Vai jūs esat ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas loceklis (korespondētājloceklis)?"
Turpretīm sagatavošanā esošā izdevums uzskatāmi parāda, kā mainījušās cilvēka vajadzības 18 gadu laikā. Tā topošajā vārdnīcā lasām: "Kur ir lielveikals?", "Vai pacienāsiet mani ar alu?", "Tā ir cena par stundu vai visu nakti?"
Iespējams, ne vienam vien antropologam pietiktu materiāla disertācijai, ja vien viņirakstītu žigli, pirms viss atkal noveco un dzīve neaizsteidzas uz priekšu.