|
Decembris 15., 2005
02:08 Ja es vēl kādreiz ieraudzīšu, ka cilvēks raksta turpat kā tur pat vai it kā kā itkā, vai nākamnedēļ kā nākošnedēļ, vai tikpat kā tik pat, vai vēl kādu w tur, kur jābūt v, es par sevi neatbildu. Intelektuālie un alternatīvie atradušies.
Mūzika: Depeche Mode - Precious
|
02:12 Iet gulēt vai sākt ņirgāties par cilvēkiem? Vēl valdos. Mūzika: Depeche Mode - All I Ever Wanted, All I Ever Needed
|
13:00 - .morning crap. Pamodos tieši stundu iepriekš, saņemot īsziņu, kuras teksts diemžēl neatklāja sūtītāja unikālo personību, jo sastāvēja no viena vienīga teikuma, kurš turklāt bija jautājums. Pēc mirkļa es saņēmu vēl vienu īsziņu, un pusaizmigusi spēju vien nodomāt, ka sūtītājs ir galīgi traks, jo, kāda velna pēc man būtu jāzina, ka viņš/viņa jau rīt būšot Rīgā? Nē, nu, ļoti jauki, man prieks, bet kāds man ar to sakars. Pēc mirkļa man zvana Austra, lai apsveiktu mani ar aizgulēšanos (biju gribējusi celties desmitos) un ar brīvu dienu, un tikai pēc mirkļa attapdamās, ka laikam jau man šodien ir pirmais eksāmens, nevis gluži brīva diena. Atļaušos piebilst, ka man nav tās eksāmena sajūtas. Bet man ir sajūta, ka (kā jau es paspēju pa telefonu izlamāties) no visām iespējamajām fakultātēm es esmu izvēlējusies to, kurā nevar dzīt haļavu. Izvilkums iz horoskopa jau tā arī vēsta, ka ilgi svārstīsies, bet beigās tik un tā uzkāps uz vislielākā grābekļa. Vai tas mani disciplinē? Nē. Vai tas man liek justies labākai, apzinīgākai? Nē. Pie velna, tas man liek mocīties skaudībā. Es arī tā gribu.
(neņemat pie sirds, vainīgie, nikna jau nebiju, tikai apjukusi) (īsziņu sūtītāju personības ir noskaidrotas)
Mūzika: Ministry - The Fall
|
13:23 - .kolāža. (špikoju no x_f, kurš špiko no martcore un lidakas, kura špiko no martcore)
Pamodos ar galvassāpēm, bet vakardienas ainu salipināt kopā nemaz nevajadzēja - viss stāvēja acu priekšā skaidrāk par skaidru. Labi. Bet es tik un tā esmu neatkārtojama. A es vēl mācos. Nedēļas nogales izklaides man ir atstājušas jauku dāvaniņu - aukstumpumpu nav ko vējā bučoties.
Ak, dievs. Un tagad es pateikšu vēl kaut ko. Vakar noskatījos to slaveno Hitlerfilmu, bet sajūsmā nebiju un neesmu.
Vajadzētu būt tā, ka es tagad sēdētu un skumtu par to, ka vidusskolas
gadi aiz muguras, ka neesmu starp tiem, kas tagad laikam skrien uz
skolu ar puķītēm rokās, kuras es mūždien aizmirsu nopirkt, tāpēc
vienmēr izlīdzējos ar kādu uz ielas no tantiņas paķertu neļķi vai arī
aizņēmos no kāda ne tik aizmāršīga klasesbiedra, bet es skatos uz šo
dienu kā uz rudeni, lai arī līdz tam vēl kāds laiciņš, jo rudens - tas
ir tumši zilo piegulošo džinsu, lielo, plato džemperu un palodžu laiks.
Un mani galīgi neinteresē, kā jums iet. Tu tikai pamēģini man pieskarties. Sorry, I'm currently working on something.
Mūzika: Depeche Mode - Enjoy The Silence
|
14:01 - .p.s. Vēl joprojām gaidu, kad hey_blonde atgriezīsies.
|
14:42 Īsāk sakot, līdz pat nākamajai nedēļai es lieku zobus plauktā.
|
|
|