Diapozitīvs - October 25th, 2025

Runājot par muzonu ārpus Ekstrēmā Metāla (Death, Black, Doom - pareizais gals un vieta, kur manām ausīm tikai sākas klausīšanās vērts metāls) ir ne reizi nācies pamanīt, ka no tās enerģijas tālu nav arī kārtīgi plosošs reps - nesaudzīgs, agresīvs, nepieradināts. Lai gan neesmu repa piekritējs nevienā pašā vietā (virspusējība, zemiskums, ārišķība, tukšums un totāla pimpība kā pašmērķis), tajā skaņā kaut kas ir...

Un tad antāk Peelingflesh un parāda - jā, tā nav tikai šķietamība. Tā lieta lieliski iet kopā un atgādina manu agrīno mīlestību pret Brutal Death Metal/Slam! Ja esi ekstrēmā metāla piekritējs - izaicinu šī albuma klausīšanās laikā pačku nekratīt - lisu vai matainu - kādu nu daba devusi. Dodu 90%, ka nesanāks!
It sevišķi 9. dziesmiņā: The G Code (feat. Alex Erian & Steve Marois), kas, manuprāt, ir labākais Peelingflesh skaņas paraugs.

https://uniqueleaderrecords.bandcamp.com/album/the-g-code

Rimeiki, remāsteri un tamlīdzīgas atraugas - tā vietā, lai es maksātu par iespēju rakāties svaigos vēmekļos, pacelšu un uz galda uzlikšu dižsmagu un palielu 4:3 CRT, un pageimošu Elkor pirktos oriģinālus, kuri gaida manu uzmanību un beigu galā - radīja visu šo kulta padarīšanu, kuru atvēmums cenšas vēlreiz notvert, pa ceļam zaudējot ĻOTI DAUDZ savas identitātes un unikāluma, devalvējoties līdz "aktuāliem" trendiem.

Es būtu cieņpilnāks, ja ar šo enerģiju tiktu radīts turpinājums. Bet nu, geimings šodien ir ekspluatatīvs un atšālējies: netuvoties!