Saskaņā ar preces neatbilstību regulai Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. punkta 7. apakšpunkta prasībām, SIA "Jānis Roze" atsauc preci LAIMES PAKAVIŅI

Aizturēts bijušais princis

no operas libreta: Pēc senas ierašas Turidu apskauj Alfio un iekož viņam ausī.

TVNET. Policija uzsver - aizliegts doties pa ledu apskatīt “Lady Kathleen” kuģa vraku

to man tikai vēl vajadzēja - paskatīties, kas šajā dienā (vakardienā) bija ierakstīts cibā pirms divdesmit (!!!) gadiem: http://klab.lv/users/dienasgramata/2006/02/11/

LASI.LV Rīgas satiksme paaugstina pieļaujamo reibuma pakāpi šoferiem līdz 0,5 promillēm. Kāds uzņēmuma darbinieks paudis, ka prasību mīkstināšana notikusi šoferu trūkuma dēļ.

Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

ikoniskais ģitārists

TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas

No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.

Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.

Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.”

DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības.

Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt.

LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli

No reklāmas: “Neesi pārliecināts, kādu stāstu vēlies dzīvot? MosKos tev ir piedāvājums.
ATKLĀJ SAVU AROMĀTU BEZ RISKA!
DĀVANĀ saņemsi slepenu pārsteigumu, kas iepriecinās ikvienu smaržu entuziastu!”

JAUNS.LV Satura veidotāja Doloresa Onzule [...] publicēja video, kurā Maestro apsveica pati savā manierē – ar sēžamvietu trinkšķinot klavieru taustiņus. Ieraksts izraisīja plašu sašutuma vilni. Daļa šo sveicienu uztvēra kā klaju necieņas izrādīšanu – gan pret instrumentu, gan pret pašu Raimondu Paulu. Žurnāla "Kas Jauns" sazvanīta, Onzule skaidrojusi, ka viņas sekotāji viņu pazīstot tieši šādā stilā.

Ekumēniskajā dievkalpojumā šodien Domā skan lūgšana: "Dod mums spēku turpināt iesākto!" Galīgi nelasa Hermaņa feisbukus!

es jau neko, to feisbuks

Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!

Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.

Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?

Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.

no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai"

DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt

UPD. Mairis Briedis: Saistībā ar Jūsu publicēto informāciju par it kā esošām simpātijām un attiecībām vēlos norādīt, ka šīs ziņas ir nepatiesas un neatbilst realitātei. Šāda veida apgalvojumi pārkāpj profesionālās žurnālistikas ētikas normas, jo tie nav balstīti faktos.

LSM. Katrs fiziski neaktīvs cilvēks valstij var gadā izmaksāt pat 800 eiro

JAUNS.LV Nesen laulību šķīrušā boksera un Rīgas domes deputāta Maira Brieža un Latvijas batutu fitnesa zvaigznes Aleksandras Kurusovas starpā uzplaukušas simpātijas.

no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!"

Labēji noskaņots klikšķu medijs

DELFI. Pēc vairāku dienu klusēšanas ar paziņojumu iznācis “Modra olu” saimnieks Modris Konovalovs. “Patiesība un gaisma vienmēr atrod ceļu, un arī šoreiz tā uzvarēs,” raksta “Modra olu” saimnieks.

LSM. Pēdējos gados uzkrītoši daudz cilvēku sūdzas par āpšiem

NRA. Mairis Briedis Turcijā piedzīvo nervus kutinošus notikumus. Mairis Briedis kopā ar ģimeni, tai skaitā dēlu Rafaelu, devies eksursijā uz Antāliju Turcijā. Kādā brīvdienas naktī dēlam sācis sāpēt vēders - rezultātā izoperēta aklā zarna.

"Aizmirstiet par daļējiem risinājumiem!" ir reklāmas sauklis ( kam? )

pēkšņi, ne no šā, ne no tā ieliku savā Amazon wishlistā KOSxBO Machete with Red Blade Troodon Dinosaur Edition ( ... tālāk ... )

DELFI. Kurzemē pēkšņi audzis pieprasījums pēc lētajiem odekoloniem
DELFI. Valmierā vīrietis tīšām aizdedzina dīvānu
DELFI. Dzelteni traipi balto kreklu padusēs vairs nebūs problēma, sola zinātnieki

šodien nopirku RIMI viskija glāzi "Ambition"
glāzes tilpums 330ml
ar atlaidi nopirku
atlaide bija 70 procenti
tā, ka glāze maksāja 60 centus
domāju, man jābūt ambiciozākam
rīt nopirkšu vēl vienu tādu
ja nu pie manis kāds atnāk
un vēl ar viskiju

Noklausītās sarunas
Nupat noklausījos sarunu vilcienā, kur divi džeki pusstundu runāja par šmotkām - kur pirki, pa cik, kā ir, cik ilgi jau valkā, a ko apakšā - flīsu vai termoveļu, pareizi, termoveļu taču arī var, siltā laikā neiesaku, bet zem nulles arī nav komfortabli, bikses arī tādas pašas ir, jā, es zinu, man mājās palika. Pēc tam aizgāja runa par mormiškām un tārpiem.
Blakus kupejā divi 10 gadus jaunāki džeki krēmkrāsas šortos un tajās pufīgajās neilona vestēs rāda viens otram video telefonos, lieto tādus vārdus kā “didžital art” un “tam mača vkusnaja, a tam - ņevkusnaja”.

Pirms divdesmit gadiem šajā dienā es rakstīju:
"vispār jau es esmu diezgan kluss un pieklājīgs pircējs, labdien, lūdzu un paldies, eju prom, čaukstinot savu pirkumu kulīti, bet patiesībā pārdevējas mani besī ārā, sakiet, vai tas tur (rādu uz preci zem stikla) ir tas, ko es domāju, nezinu, atbild pārdevēja, es nevaru pacelt stiklu, jo tas ir saplīsis (skatos, tiešām, stikls ir uz pusēm un salīmēts vietām ar skoču), bet, ja man tādu vajag, es saku, kā lai es to nopērku, pārdevējā nepakustas ne vējš, ne karogs, un viņa atbild, ka šodien stiklu nomainīs un rīt es varēšu nopirkt, sakiet, prasu es, kāpēc jūs negribat strādāt (jūtu savā balsī parādamies nervozu sarkasmu), jūtu, ka pārdevēja nocietinās savā apņēmībā, es taču neesmu vainīga, ka stikls saplīsis (saprotu, ka vainīgs ir pircējs, metaforiskā nozīmē - es), vai jūs te strādājat par pārdevēju vai par stiklu sargātāju, es prasu un saprotu, ka nevajadzēja tik rupji, taču vairs nevaru apstāties, tuvākais tāds veikals ir pilsētas nomalēs, un es taču speciāli nācu, lai nopirktu tieši to, ko man vajag, to, kas apbedīts zem nevainību zaudējušā stikla, tikmēr blakus pārdevēja metas aizstāvēt kolēģi un saka - tam vsjo posipitsa (nu, tajā nozīmē, ka stikls laikam sabirs mazos gabaliņos, no tā viņas baidās), mi včera uže probovaļi podņatj i vsjo posipilas (es redzu, ka stiklu varētu pacelt pats, taču nolādētie principi neļauj nokāpt no uzmītās kara takas), un vispār, kas tā par modi - turēt preces zem stikla, turklāt vienīgo eksemplāru un tāsnav vis kaut kāda princešu diadēmas, bet visādas tur sūda uzgriežņu atslēgas, es vēlos nopirkt to, ko man vajag un kas jums te ir veikals vai dekorācija, izbeidziet man bojāt garastāvokli (saprotu, ka ja vēl turpināšu diskursu ar šo pārdevēju, es viņai iesitīšu, tāpēc lūdzu izsaukt veikala vadītāju) nez kāpēc šādas pārdevējas vienmēr atviegloti nopūšas, kad pircējs liek izsaukt veikala vadītāju, viņas laikam cer, ka konflikta turpinājums līdz ar to tiek uzvelts uz direktora pleciem un, lai kādi sūdi sekotu, to lielums vairs nav atkarīgs no viņām (ilgi neviens nenāk), beigās, protams, direktore lika viņai stiklu pacelt, jums vajadzēja redzēt šīs faraonu dārgumu sargātājas himēras seju, kad viņa bija spiesta to sūda preci par Ls 0.64 izvilkt ārā un nolikt saplēsto stiklu atpakaļ, cilvēki ir pārsteidzoši radījumi, goda vārds"

LSM. Cilvēkiem milnenes nav bīstamas, tomēr tās turpina fascinēt gan zinātniekus, gan sabiedrību.

No noklausītām sarunām

Meitene, verot vaļā durvis: "Halo, pohuj!"
Puisis: "Halo, pohuj!"

Man šķiet, tā ir parole iekļūšanai puspagraba dzīvoklī manā mājā. Un man ir aizdomas, ka viņi sen nav mainījuši paroli.

No noklausītām sarunām
sieviete uz perona pa mobilo lauž līgumu ar interneta provaideri: “…es cītīgi maksāju lielu naudu… mani čakarē… un divitālā televīzija vispār…” un nobeidz sarunu ar “… es gribu padzīvot… es padzīvošu citās attiecībās!”

Par tiem alkohola ierobežojumiem es nesaprotu - vai tad dzert nebūtu apgrūtinošāk, ja alkoholu tirgotu tikai no desmitiem vakarā līdz astoņiem rītā? Un tad visu dienu (kad tipa jāstrādā) to nevarētu nopirkt? Savukārt, ja ir tik slikti piedzerties svētdienas vakarā, kāpēc neieviest aizliegumu pārdot alkoholu bāros pēc sešiem vakarā? Vai vēl labāk - atļaut pirkt alkoholu tikai katra mēneša otrajā un piektajā ceturtdienā no 16:30 līdz 18:00?

Ko es šodien nopirku: četrus pakaramos āķus, divas no-brand karabīnes, bungu vālītes EverPlay 7A un piecas bundžiņas Old Jamaica ingveralus
Tipa, piedzerties un pakārties

no noklausītajām sarunām:
Uz trotuāra pie atvērtas mašīnas stāv divi sārtvaidži latvieši tā ap 30. Viens noliecas, izvelk kaut ko no sēdekļa apakšas un sniedz otram divlitrīgu pudeli, kurā skalinās iedzeltens šķidrums. Dzirdu tikai atbildi uz iepriekš izskanējušu jautājumu:
- Neeeezinu, bļaģ. (smejas) Bet ļoti garšīgs.

Pirms desmit gadiem šajā dienā:
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.

Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.