Citi deģi
[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
Below are the 23 most recent friends journal entries:
06:01 pm goldie
[Link] | - you should fight one another for the honor of leadership
Tags: :d, ciba
|
12:17 pm snikers
[Link] | Man liekas, ka nu jau vajadzētu justies labāk, bet šodien vispār knapi izturu šo esību. Gribu tikai ietīstīties segā un gulēt, bet tā, ka guļu, ka neapzinos, ka esmu dzīva. Acis smagas, visu laiku velk tikai uz raudienu. Gribu izjust kādu komfortu no ēdiena, bet jūtos tikai pretīgāk. Ļoti negribu iet uz lekciju, varbūt pat izlaidīšu. Labprāt gan paklausītos, bet es negribu būt cilvēkos un sēdēt autobusā. Labprāt sadzertos miega zāles.
|
08:05 pm malvine_truse
[Link] |
reperis anksis jums arī šķiet ka visapkārt ir vieni vienīgi skauģi ir svolači un muģilas un ka tas reāli ietekmē jūsu dzīvi?
|
08:00 pm snikers
[Link] |
šī brīža veselības problēmas – grūtības elpot (visticamāk no trauksmes) – problēmas ar kuņģi – atgriezušās muguras sāpes – divas varžacis – saspringums uzacīs – saspringta spranda – ausu iekaisums
|
05:25 pm virginia_rabbit
[Link] | man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi
Current Mood: high on life
|
08:09 pm snikers
[Link] |
kā es gribu pīpēt šķiet, ka šī ir pirmā reize manā dzīvē, kad mācos atpazīt to, kā mēnešreizes mani ietekmē. gribas ticēt, ka tās visas domas parādās vai pastiprinās viņu dēļ. es tā vismaz ceru.
es domāju par to, cik vientuļa jūtos. kopš cenšos strādāt ar savu depresiju un trauksmi, es ļauju sev vairāk atpūsties. tikai šajā rudenī es vispār sāku ļauties atpūtai bez pārmetumiem. bet tā dēļ laikam arī mazāk kaut kur eju. ir grūti apmeklēt pasākumus vienai. es to vienmēr esmu darījusi, bet tas nenozīmē, ka tas vienmēr ir tik jauki. es jūtos vientuļa, man šķiet, ka visi uzreiz izskatās daudz stilīgāki, talantīgāki, skaistāki un veiksmīgāki par mani, ka visi mani novēro un kaut ko domā. es cenšos par to nedomāt, bet nespēju atbrīvoties, tāpat visu laiku piekārtoju savu izskatu vai tēloju, ka ar kādu sarakstos, lai gan man neviens neraksta, un droši vien neviens uz mani arī tā neskatās.
man šausmīgi trūkst kāda klātbūtne. kāda cita, kas nav tikai mana mamma vai kursa biedri. kāda, kura klātbūtnē es varu būt brīva, kuram es interesēju, rūpu. uzreiz ir vieglāk elpot. bet es tik bieži jūtos neērti arī satiekot draugus. jūtos tāda nedabīga reizēm. un man jau nav tik daudz to draugu. lai gan, kad es to saku, sajūtos slikti, jo vispār 4 draugi jau ir ļoti daudz. bet 2 ir ārzemēs un ar viņiem es vienmēr sajūtos tik skumīgi, es nezinu, kādēļ. ar M ir ļoti jauki, bet man bail pārāk pieķerties, tādēļ, kad viņai bija periods, kurā viņa teica, ka īsti negrib ar nevienu runāties, es neuzbāzos pat ar piedāvājumiem tikties. un kad piedāvāju, baidījos, ka viņa piekritīs tikai pieklājības pēc. es vienmēr par to baidos.
bet nedabīga es jau jūtos gandrīz vienmēr. ne savā ādā. piemēram, mani mati tagad ir atauguši jocīgi. mamma teica, lai aizeju pie frizieres, bet man šķiet tik nogurdinoši par to domāt, tad viņai zvanīt un pierast pie jaunā griezuma. varbūt jau es pāŗspīlēju. bet man nepatīk mani šī brīža mati, kopējais izskats. man šķiet, ka es izskatos ļoti garlaicīgi. man gribas eksperimentēt, bet tajā pašā brīdī ir ļoti bail to darīt, jo mana seja tagad ir citādāka, apaļīgāka un šķiet, ka ne viss pie tās pieies. bet varbūt to tā nemaz nevar redzēt. redz, es skatījos savas vecās bildes, kā jau ik pa laikam daru, un es tajās izskatos daudz jaukāk, es nesaprotu, kādēļ. vai tie bija tie mati? es biju arī kādus 10kg tievāka, bet ļoti negribas ticēt, ka tas ir tas iemesls. vispār, laikam jau tas arī ir tas iemesls... vispār, es viņus vienkārši gribu noskūt. bet paciest tos citu skatienus būs ļoti nogurdinoši.
tas bija pirms nepilniem 3 gadiem, bet es biju daudz stilīgāka, brīvāka. man laikam pietrūkst tās nosacītās visatļautības. varbūt jau es to idealizēju, jo, ja tā padomā, es knapi turējos, vēmu vairākas reizes dienā, pīpēju un dzēru. man tik ļoti pietrūkst pīpēšanas. es nezinu, vai man bija atkarība, laikam nē, bet, ja būtu turpinājusi, drīz jau rastos. bet kaut kad, neatceros konkrētu datumu, es uzpīpēju un sapratu, ka tā bija mana pēdējā. tas bija nesen, vabūt šī gada sākumā. kopš anoreksijas man ir izteiktas bailes no visādām kaitēm, slimībām un vīrusiem. varbūt pat paranoja vai fobija. un, kad es izpīpēju to cigareti, es mocījos vairākas dienas. man šķita, ka vairs nespēju tik dziļi ieelpot, man bija klepus un es domāju, ka es esmu visu atkal sabeigusi. arī tagad es vairs nesaprotu, vai man tikai tā šķiet, vai tiešām arī ir tā, ka man kaut kas nav kārtībā ar elpošanu. man šķiet, ka es nemāku normāli elpot, bet var jau būt, ka tas ir tikai no trauksmes. tomēr tas varētu arī būt no tiem saltiem. redzēju, video, kur cilvēki stāstīja, ka tie atstāj plaušās tādu kā vaska kārtiņu, kas tur paliek.
bet, ja es šodien uzzinātu, ka tūlīt būs pasaules gals, es uzpīpētu. un paņemtu arī to sasodīto amfetamīnu vai pat kokaīnu. mana pirmā doma bija par to, nevis par būšanu ar saviem mīļajiem. bet ej nu sazin, vai es tā tiešām darītu, ja tas notiktu.
|
08:04 pm malvine_truse
[Link] | es sēžu istabā, youtube iet uz mute, es klausos ko lejā tētis runā ar savu draudzeni un domāju kā es bērnībā mēdzu savā istabā televizopram izslēgt skaņu jo tētis lejā skatījās to pašu programmu tik skaļi, ka es varēju dzirdēt augšā un man nemaz nevajadzēja savam teļļukam slēgt skaņu iekšā
|
06:36 pm snikers
[Link] | un man šķiet, ka citā dzīvē es būtu slavena sportiste
|
05:35 pm snikers
[Link] | es ienīstu mēnešreizes un to, ka esmu no tām atkarīga. varbūt tikai tagad sākšu saprast, kā cikli mani ietekmē. es sāku pievērst uzmanību tam, kā citas sievietes par to runā. nu, piemēram, šī un iepriekšējā nedēļa bija tāda īsti nekāda un pamazām manī auga riebīgums un aizkaitinājums, un depresija. bet tas viss to mēnešreižu dēļ. visi cilvēki man besī ārā, labi, ka vēl spēju sevi kaut cik paciest, bet tas gan tādēļ, ka ar to cenšos strādāt katru dienu, tāpat kā ar trauksmi. pret sevi ir drīzāk tāda vienaldzība. fiziski ir nogurums un mentāli nespēks. parādās domas par sev griešanu, badošanos.
tas, ka līdz ar anoreksiju man pazuda mēnešreizes bija mans lielākais atvieglojums. man bija absolūti vienalga par neauglību, ja vien tik nevajadzēja izciest tās drausmīgās sāpes, pretīgumu un ņemšanos. tā ir viena no retajām lietām, ko nenožēloju pat šobrīd. kad man bija mēnešreizes, man bija kauns par sevi. reizēm joprojām ir.
vienīgi ievēroju, ka tad, kad manas draudzenes runāja par mēnešreizēm vai prasīja paketes, es nevarēju ne palīdzēt, ne iedziļināties. mani tas absolūti neinteresēja un garlaikoja, tāpat kā runas par puišiem un attiecībām. reizēm gan jutos nedaudz atdalīta tā dēļ, bet es jau tā jutos par faktiski jebko. mamma jau kļuva aizdomīga, ka man tik ilgi nav mēnešreižu. biju nodomājusi kādā dienā sev iegriezt un tādā veidā nofeikot asinis uz paketēm. biju jau likusi paketes uz dziļajām rētām uz rokas. tomēr tas šķita pārlieku sarežģīts process, man tam vienkārši nebija spēka.
kad mēnešreizes atgriezās, bija tikai atvieglojums par to, ka tas nozīmē, ka esmu fiziski vesela, jo uzzināju, ka bez mēnešreizēm nebūs tikai neauglība, bet gan arī dils kauli! un man šķita, ka es jau to izjūtu, lai gan, kad izprasījos ģimenes ārstei norīkojumu uz osteodensitometriju, mani rezultāti par neko tādu neliecināja. man tiešām paveicās. kad nesen mans suns mani taisni nogāza no kājām kā tādā multenē, mana pirmā doma bija "wow, man ir stipri kauli!" un, ka pirms gada es visticamāk tur būtu palikusi guļam ar lauztiem kauliem. jo katru nakti arvien sāpīgāk bija gulēt uz sāna, jo man burtiski sāpēja kauli, kur nu vēl sēdēt vai staigāt pa cietu virsmu. mana seja jau bija sākusi iegrimt galvaskausā un kakls izskatījās garāks, kā šobrīd, āda nokarājās. esmu diezgan pārliecināta, ka man pietrūka vien kādi divi, labākajā gadījumā trīs mēneši, lai gan visticamāk man bija atlicis viena vai pāris nedēļas. mans pulkstenis uzrādīja zemākos sirds rādītājus, kādi man jebkad ir bijuši. 28 vai 35 sitieni minūtē bija mans rekords. 166 low heart rate notifications dienā.
man jau bija 19, nevienam mani nebija obligāti jāglābj, lai gan vēlāk teica, ka pie tāda svara jau liekot barošanas zondi. tagad man šķiet, ka viss, ko es vēlējos, bija, lai mani paņem klēpi un saka, ka viss būs labi, ka es izdzīvošu, ka tikšu no tā ārā, ka man palīdzēs, ka mani redz, ka mani neatstās, ka es rūpu un esmu svarīga, ka par mani uztraucas un mani mīl. bet es jau tam neļāvos. tomēr tajā naktī, kad jūtu, cik smagi stājas sirds, es sapratu, ka šādi nomirt negribu. pirms pāris dienām centos pakārties uz mammas durvīm, bet, protams, neveiksmīgi. pirms tam ilgi plānoju, cik kalorijas apēdīšu savā pēdējā dzīves maltītē. gribēju, lai tas ir suši, bet atceros, ka pat īsti neko ēst negribēju. tad sēdēju uz palodzes pie atvērta loga un raudāju. mēģināju sevi pierunāt lekt lejā, bet tomēr nespēju. es nespēju sevi nogalināt. un nomirt no anoreksijas es negribēju, lai gan būtu varējusi. tā nu es sāku cīnīties. un es nezinu, kā. man joprojām sāp tas, cik vientuļa es biju. man nebija neviena, kas palīdz vai saprot.
mana psiholoģe tajā laikā mani satika kādā no nākamajām dienām. es biju sarunājusi vizīti pēc šīs lielās pauzes. iespējams mēs bijām pārkāpušas kādas robežas, jo es viņu pazinu jau pirms tam, tomēr ļoti minimāli un faktiski neko neatcerējos. kad satikāmies un atvadījāmies, mēs apskāvāmies, bet viņa tā darīja ar visiem pacientiem. viņa reizēm dalījās arī ar savu pieredzi. tas viss man radīja sajūtu. kaut ko draudzībai līdzīgu. es gan sapratu, ka draudzība tā nav, bet es nevarēju izvairīties no tā, ko izjutu. un man šķiet, ka viņai arī es biju tuva un svarīga. viņa teica, ka ir par mani raudājusi, lai gan ne manā priekšā. zinu, ka citu pacientu priekšā viņa bija raudājusi. varbūt viņa to visu man teica tikai, lai es justos īpašāka? bet tas nebūtu profesionāli un man gribētos ticēt, ka tā nebija.
tajā vizītē viņa tā kā smīņāja, bet bija arī nopietna, bet es arī gandrīz neko vairs neatceros. tikai to viņas skatienu un sajūtu kabinetā, un vārdus "man tiešām ir žēl uz tevi noskatīties, jo tev bija tāds potenciāls...". precīzi teikto vairs neatceros, jo es nespēju īsti vairs funkcionēt. es gribēju viņai teikt "es vakar mēģināju pakārties", bet es nespēju. man nebija vārdu. šie vārdi manī iesēdās un joprojām nelaiž vaļā.
pēc tam man ir bijuši vairāki murgi ar viņu. esmu redzējusi viņu arī uz ielas. tad kājas palika ļenganas. es nezinu, vai viņa mani redzēja. es gribēju, lai viņa nekad neko vairs par mani nezina. bet es jorpojām domāju, ka varbūt vienkārši būtu tas jāizrunā? bet pēc tās vizītes es sapratu, ka tā būs pēdējā. es tikai zinu, ka viņa man vairs neraksta, jo tā psihologiem nav jādara. viņi paši neraksta pacientiem, jautājot kā viņiem iet. lai gan pēc tam reiz man cita psiholoģe uzrakstīja un pajautāja vai viss kārtībā. teorētiski, tehniski, faktiski un cilvēciski tas ir iespējams. bet varbūt labāk ir, ka viņa neraksta.
|
11:57 am malvine_truse
[Link] |
Pusgaumīgā Picca Cibiņ nāc paklausies Pusgaumīgo Piccu šeit links Saruna ar lielisko un foršo mākslinieku Andri Eglīti.
Kā jau pie pirmā ieraksta mūžā, gadījās dažas tehniskas ķibeles un nācās izmantot backup audio un video, nākamās es apsolu būs labākā kvalitātē!
Current Music: Pusgaumīgā Picca
|
02:53 pm goldie
[Link] | rudens ir dzejas un Džeremija Aironsa ierunāto grāmatu laiks
https://www.youtube.com/watch?v=t-Thyoyx4zA
Current Music: Brideshead Revisited
|
11:33 pm goldie
[Link] | - Nelaid iekšā to krievu kaķi!
Begemotam sākušies drudža delīriji. Aizgāja uz poliklīniku un noķēra gripu. Visu dienu taisu viņam dzērieniņus - aveņu kaulu tēju, buljoniņu, karsto ogu dzērienu. Uztaisīju arī melnā rutka sīrupa podiņu ar noņemamo vāciņu tā, ka rokturītis ir rutka sakne. Saberzēju ķepas ar ārstnieciskajām ziedēm un uz visām četrām ķepām uzvilku pa vilnas zeķei.
- Nerunāt krieviski! Runāt tikai latviski! Laikam poliklīnikā kāds kaut ko viņam pateicis par tautību. Tas dakteris - mouse of a man.
Tags: begemots
|
06:04 pm goldie
[Link] | paldies, man pašai savs vīns kurš vispār atceras kaut kādu sūda frāzi pirms 20 gadiem pusbalsī nošņurkātu zem deguna. jā. es. man ir ahujennā atmiņa. visur 10.
Current Music: Tanya Luhrmann - How God Becomes Real
|
03:07 pm goldie
[Link] | šodien saplīsa šķīvis. es saplēsu. tam šķīvim bija ap 100 gadu. viņš ļoti gribēja būt mozaīka. biju būvmateriālu veikalā un iedomājos paprasīt, lai atdod man plīsušās flīzes mozaīkām; viņi ar lielāko prieku man atdeva veselu kaudzi norakstīto flīžu, kuras vispār nemaz nebija bojātas. gatavojos 600 m gara mozaīku koridora izbūvei, ko man palīdzēs izdarīt Zālamana dēmőni. pēc tam pie dārza ieejas uzcelšu divas sfinksas, kuras izceps visus, kuri neuzminēs mīkliņu. p.s.jāuzzvana Liedskalniņam. plānotājs pilns uz 100 gadiem.
Current Mood: hyper Current Music: Tanya Luhrmann - How God Becomes Real
|
09:21 am meness_berns
[Link] |
—- Lasu grāmatu “21 lekcija 21. gadsimtam”. Latviešu tulkojumā, “Jumava”. Lai cik taupīgs izdevējs būtu Visockis, bet grāmatas sākumā bez tulkotājas Ingrīdas Kevišas ir norādīti arī atbildīgā redaktore Liene Soboļeva, zinātniskais redaktors Juris Lorencs un korektore Sandra Krēķe. Četri cilvēki saņēma, lai arī, iespējams, niecīgu, bet tomēr atalgojumu. Un tad tur ir, piemēram, lapaspuse, kur ir gan minētas da Vinči kaut kādas “Pēdējās vakariņas”, gan kaut kāda Hobesa dabiskais stāvoklis.
|
09:55 am meness_berns
[Link] |
--- "Brands". Tā kā es vandījos pa pasauli, kad šī "Spēlmaņu naktij" daudz nominētā izrāde bija karsta aktualitāte, tad, iespējams, par šo visu jau publiski ir daudz kas izrunāts, bet nu no manis novēlotie pieci centi. Man izrāde kopumā nepatika. Arī manai meitai nē. Bet pēcgaršas pārdomas raisīja. Gan jau, ka Kairišs kaut kur vēl bez programmiņas bija vairāk paskaidrojis šābrīža aktualitāti destruktīvam maksimālismam, un to, ka tāda vairāk piemīt sievietēm, visitcamāk, prototipi ir divas organizācijas Latvijā – partija "Progresīvie" un pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Vai Langa uz izrādes iestudēšanas brīdi jau uzdarbojās? Nu no ideoloģiskā spektra otra gala varbūt viņa vēl ierakstās. Bet nu tas, protams, tāds trausls ledus, lai piedāvātu šādu interpretāciju un nenonāktu nil-konstantīnismā. Man liekas, ka Kairišam izdevās korekti. Bet, ja par iestudējuma kvalitāti kopuma, nu, bļaģ, tā dailīte! Kad Dzelzīša fogts saka "čigāni, jeb nu labi, romi", vienkārši vemt gribas. Un visu laiku galvenie aktieri tikai bļauj un šķobās, bļauj un šķobās. Kā jau dailīte to dara 100 gadu garumā, un neko netaisās mainīt.
|
09:58 am malvine_truse
[Link] | uzskatu ka cibā vajag ieviest reklāmas
|
10:26 pm feita_kleita
[Link] |
. šodien biju uz difterijas vakcīnu. to vēlējos izdarīt jau pagājušajā gadā pēc ziņām par no difterijas mirušu jaunu sievieti. man tas likās tik nelāgi - nomirt no kaites pret kuru ir vakcīna. māsiņa jautāja, kura roka vajadzīgāka, tajā nepotēs, jo pāris dienas var sāpēt. nezināju, ka vakcinējoties pret difteriju, savakcinē arī pret stingumkrampjiem. tagad droši varēšu griezt vēnas ar sarūsējušu žileti.
|
12:49 pm goldie
[Link] | pretīgi
|
12:29 pm malvine_truse
[Link] |
termometra stabiņš ir tuvu limitam kā jūs tiekat galā ar stresu? Ja nav ar ko uzlaist seksu dračīt negribas un apdolbīšanos arī esat likuši pie malas? Jā jā es zinu - sports, bet ne katrā momentā ir iespējams pasportot, es tagad nevaru iziet paskriet, bet es jūtu kā tas stress kāpj pa stāvu liesmu debesīs ko man iesākt, mans prāts ir pārāk sapsihojies, lai apsēstos un pameditētu, es nevaru atrast normālu ventili pa kuru nolaist tvaiku
lūdzu neieteikt tvaika ielu
|
03:35 pm pe
[Link] | I am admin
|
01:20 pm pe
[Link] | brussels swap or want to give it away
|
07:40 am goldie
[Link] | cik daudz mums ir kopīga? viņš domā, ka molberts ir cilvēka vārds. bet kad Molberts, poltergeista apsēsts, drebinās un čīkst, tad viņš ar savām spēcīgajām rokām mani pasargā.
Current Music: converge-first light, last light
|
|